NATO starptautisko bataljonu veidos arī bruņutehnika 1
Kanādas vadītā daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, bet pirmie karavīri varētu ierasties jau nākamā gada sākumā. Kopumā Latvijā uzturēsies liels sabiedroto spēku kontingents, jo mūsu valstī būs arī karavīri, kas nav saistīti ar šo bataljonu, pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Viņš norādīja, ka, gaidot bataljona ierašanos, Latvijas aizsardzības nozarē notiek ļoti aktīvi darbi – tiek attīstīti infrastruktūras projekti un risināti citi jautājumi.
“Vizītes un konsultācijas notiek. Nākamnedēļ ieradīsies Kanādas bruņoto spēku komandieris. Sadarbība noris raiti, taču ir sarežģītāki jautājumi, kas saistīti ar daudziem citiem pienākumiem. Sarunas ir atklātas un saprotošas no mūsu sabiedroto puses,” skaidroja ministrs.
Viņš norādīja, ka aizsardzības jomas infrastruktūra Ādažu bāzē, Lielvārdes bāzē un citviet ir jāuzlabo lielā ātrumā – bāzēs tiek būvētas kazarmas, noliktavas un cita infrastruktūra.
Vaicāts, vai Latvija līdz nākamā gada pavasarim, kad varētu ierasties bataljons, paspēs realizēt infrastruktūras projektus, ministrs atbildēja, ka sabiedrotie ir ļoti pretimnākoši un viņi ir gatavi kādu brīdi dzīvot arī teltīs, līdz tiks pabeigti projekti. Infrastruktūras attīstībā tiekot ieguldīti ne tikai Latvijas budžeta, bet milzīgs sabiedroto finansējums.
Ministrs apliecināja, ka bataljonu veidos arī bruņutehnika. Šobrīd vēl neesot izlemts, kāda veida bruņutehnika tiks nogādāta Latvijā, taču bruņutehnikas izvietošana došot milzīgu pieredzi pilnveidoties Latvijas karavīriem.
Bataljonu veidos kopumā vairāk nekā 1000 karavīru. “Tas viennozīmīgi būs 1000 un, iespējams, pat vēl vairāk, jo nāks taču apkalpojušais personāls,” norādīja Bergmanis. Ministrs gan uzsvēra, ka sabiedroto spēki kopumā Latvijā būs vēl lielāki, jo Latvijā joprojām uzturas operācijā “Atlantic Resolve” iesaistītie ASV spēki, kas jau kopš 2004.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni mūsu valstī. ASV spēki nereti rotācijas kārtībā nodrošina arī smagās bruņutehnikas klātbūtni.
“Bataljons un ASV spēki ir pilnīgi atsevišķi, plus vēl acīmredzot nākamgad ik pa trīs mēnešiem būs pārstāvji no kādas no Višegrādas valstīm. Kopējais skaits ir ļoti liels,” uzsvēra ministrs.
Bergmanis cer, ka savus karavīrus bataljonam sūtīs Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotie spēki, jo tieši šo valstu pārstāvji nesen ieradās Latvijā uz konsultācijām. “Nav gan izslēgts, ka savus karavīrus dalībai bataljonā sūtīs vēl kādas citas valstis,” uzsvēra ministrs.
Bergmanis domā, ka pirmie bataljonam paredzētie karavīri ieradīsies jau nākamā gada sākumā, lai iesaistītos bataljona veidošanā, bet pēc tam pamazām pievienosies pārējie karavīri.
Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas.
Plānots, ka nākamā gada pavasarī Latvijā ieradīsies daudznacionāls NATO valstu bataljons. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.
