NATO spēku uzņemšanai būvēs jaunu poligonu “Zalves” – Aizkraukles un Jēkabpils novados 0
Jaunu starptautisku militāro bāzi un poligonu Latvijā plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.
Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi un poligonu, piederot VAS “Latvijas valsts meži”.
Zalves militārais poligons aizņemtu apmēram 1000 hektāru. Poligonu varētu izveidot pusotra līdz divu gadu laikā. Pabriks piebilda, ka militārā bāze neuzbūvēsies strauji, bet gan, tā attīstīsies pakāpeniski. “Gada laikā varētu nonākt līdz telšu pilsētiņai, bet jau vēlāk būvēt lielāku infrastruktūru,” norādīja Pabriks.
Konkrētu bāzes atrašanās vietu ministrs neminēja. Aizsardzības ministrijas izplatītie materiāli liecina, ka blakus iecerētajai teritorijai atrodas tādas apdzīvotas vietas kā Daudzeva, Sece, Lone un Zalve. Netālu no iecerētās teritorijas atrodas arī Sproģi.
Poligons robežotos ar dzelzceļa līniju Jelgava-Krustpils.
Ministrs arī neminēja cik varētu izmaksāt jaunās militārā bāzes izbūve, bet piebilda, ka summa būs zināma rudenī.
Jēkabpils izvēle mēram šķiet loģiska
Nepieciešamība pēc jaunas militārās bāzes pati par sevi nav nekas pozitīvs, komentējot ziņu, ka Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā plānots veidot jaunu starptautisku militāro bāzi, aģentūrai LETA teica Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Šādu bāzi veidos ne jau tādēļ, ka kādam nav kur naudu likt, bet gan tāpēc, ka ģeopolitiski drošības situācija to prasa un ir nepieciešams uzlabot drošību visā Baltijas reģionā, paskaidroja Ragainis.
Viņš norādīja, ka Jēkabpils novada izvēle šādas bāzes izveidei esot saprotama un loģiska – te esot saglabājies lidlauks, šajā vietā ir dzelzceļa un autoceļu krustpunkts.
Savukārt pašvaldībai kopumā šādas bāzes izveide nozīmējot pozitīvu grūdienu tautsaimniecības attīstībā, īpaši dažādu pakalpojumu sfērā. Piemēram, medicīnas pakalpojumu sniegšanu varot nodrošināt Jēkabpils reģionālā slimnīca.
Citādi militārās bāzes un poligona izveide pašvaldību neskars, jo pārsvarā visas nepieciešamās teritorijas atrodoties valsts īpašumos, apgalvoja Ragainis.
Poligons stimulēs vietējo uzņēmējdarbību
Aizkraukles novada pašvaldības vadība cer uz saimnieciskās rosības aktivizēšanos, veidojot pašvaldības teritorijā NATO karaspēka bāzi.
Kā aģentūrai LETA atzina Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA, VP), pateicoties šādas bāzes izveidei, pašvaldība cer uz jaunu attīstības grūdienu Daugavas kreisajā krastā, jo šādas bāzes izveidei būs nepieciešama infrastruktūra, ēkas, infrastruktūra treniņu vajadzībām, sporta nodarbībām u.c.
Tas, iespējams, dotu jaunu pavērsienu, kā izmantot jau esošās būves, piemēram, slēgtās izglītības iestādes vai citus maz izmantotus infrastruktūras objektus.
Rosība noteikti pieaugs, jo šādiem objektiem ir nepieciešami pakalpojumi visplašākajā klāstā, piemēram, veikali, ēdināšanas pakalpojumi un citi, prognozē pašvaldība vadītājs.
Līdums prognozē, ka līdz ar armijas bāzes būvniecību šajā reģionā pieaugs arī drošības situācija, lai gan tas būs stratēģisks objekts, kas saistīts ar dažādiem riskiem.
Savukārt vietējiem iedzīvotājiem iespējami arī nelieli, īslaicīgi ierobežojumi, piemēram, biežāk nekā iepriekš pārvietojoties militārās tehnikas kolonnām un notiekot mācībām.
Pēc informācijas paziņošanas par militārās bāzes izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novadā Aizkraukles novada pašvaldība savā mājaslapā publicēja informāciju, norādot arī ieguvumus no šādas bāzes.
Pirmkārt, jaunā poligona izveide veicinās reģiona ekonomikas attīstību un sildīs Aizkraukles un Jēkabpils novadu ekonomiku, jo palielinās cilvēku skaita pieplūdumu, infrastruktūras sakārtošanu un jaunas darba vietas.
Piemēram, Ādažu bāzes un poligona attīstība pavērusi iespējas vietējai uzņēmējdarbībai. Vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lieliski ir apzinājuši karavīru vajadzības un spēj piedāvāt ēdināšanas, sporta un izklaides, skaistumkopšanas un citus nepieciešamos pakalpojumus, norāda Aizkraukles novada pašvaldība.
Ādažu uzņēmēji esot atzinuši, ka sabiedroto valstu karavīri palīdzējuši viņiem pārdzīvot Covid-19 krīzi, jo karavīru pienesums uzņēmējdarbībai esot vismaz 30%. Pateicoties ekonomiskajai attīstībai novadā un ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, esot novērojama arī nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanās Ādažos.
Otrkārt, vietējiem iedzīvotājiem būšot iespēja sākt dienesta gaitas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) savas dzīves vietas tuvumā, lai apgūtu militārās iemaņas un vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savus tuviniekus un mājas, kā arī novadu.
Treškārt, militārais poligons tiks izveidots teritorijā, kas ir bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. NBS ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu, uzskata pašvaldība.
Zalves militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikrolieguma teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem, apgalvots pašvaldības paziņojumā.
Tiek arī norādīts, ka aizsardzības nozare darīšot visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā.
Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču militāro mācību laikā var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.
Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus, lai arī turpmāk varētu notikt medības. Medības būs jāsaskaņo ar NBS un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.
Kā informē pašvaldība, saskaņā ar Zalves poligona izveides plānu Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 81 zemes vienību 1072,78 hektāru platībā, kuros turpmāk nevarēs veikt saimniecisko darbību. Atsavināšanas process notiks atbilstoši speciālam likumam.
Lai pārliecinātos, vai iedzīvotājiem piederošais zemes īpašums atrodas plānotajā Zalves poligona teritorijā, no 6.jūlija varēs sazināties ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.
Aizsardzības ministrija kopā ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldībām plāno organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu poligona attīstību un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem.
Plānots, ka Aizkraukles un Jēkabpils novados izvietotu lielāko daļu no starptautiskās brigādes, par kuru nesen panākta vienošanās NATO samitā Madridē.
Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem – dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.
Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā (“Mežaine”), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā (“Meža Mackeviči”) un Alūksnes novadā (“Lāčusils”). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Dienvidkurzemes novadā.
Jūnijā notikušajā NATO samitā Madridē tika panākta vienošanās par Austrumeiropā izvietoto kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim.
Patlaban NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ziemeļmaķedonijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
