Viltus ziņa: ASV karavīri Kijevā izvarojuši divas nepilngadīgas ukrainietes 14

Interneta portālu “vesti.lv” gluži nevarētu dēvēt par “feiku lapu”. Lai gan šajā resursā publicētie materiāli bieži ir prokremliski un pret Rietumiem vērsti, taču klaji falsificēt informāciju portāls tomēr parasti izvairījies. Taču jūnija beigās interneta vietnē parādījās raksts “ASV karavīri izvaro ukrainietes?” (“Солдаты США насилуют украинок?”). Tajā žurnālists Anatolijs Tarasovs apraksta notikumus Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kur četri amerikāņu karavīri esot izvarojuši divas nepilngadīgas ukraiņu meitenes. Kad notikušo ievērojuši satrauktie garāmgājēji un pat norādījuši restorānu Vladimira ielā, kurā varmākas patlaban ieturējuši pusdienas, nekavējoties ieradusies policija. Tomēr noziedznieku arestu aizkavējis Ukrainas Drošības dienests – aizbildinoties, ka “ASV militāristi baudot pilnu diplomātisko imunitāti”. “Vesti.lv” atsaucas uz kādu “cilvēktiesību aizstāvi” Tatjanu Volkovu no Krievijas, kas šo informāciju publicējusi savā interneta lapā.

Reklāma
Reklāma

Izcelsme un izplatība

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Papētot tuvāk, izrādās, ka šī ziņa ir vairāk nekā divus gadus veca, no 2015. gada aprīļa (kā izrādās, “vesti.lv” žurnālists nekādu savu darbu pie raksta nav ieguldījis, vienkārši pārkopējis tekstu). Īsu brīdi – vien dažas dienas – šis raksts klejoja Krievijas, Ukrainas un Donbasa reģiona interneta medijos ar dažādiem virsrakstiem, to skaitā arī tik dramatiskiem kā “Ukraina nāves eskadronu varā”, “Ukrainā valda jukas”, “Ukrainai jāzina savu “glābēju” vārdi” utt. Pēc tam –klusums.

Atmaskojums

12 un 13 gadus vecu meiteņu izvarošanu kādas Eiropas galvaspilsētas centrā, kas bezmaz vai notikusi garāmgājēju acu priekšā, nu nekādi nevarētu noslēpt no atklātības. Ja notikušajā būtu kaut kripata taisnības, tas izsauktu iedzīvotāju protestus, piketus, demonstrācijas, tam līdzi sekotu mediji, cilvēktiesību eksperti un starptautiskas organizācijas visā pasaulē. Taču te nekāds turpinājums “skandālam” nav bijis – pat ne Krievijas un Donbasa medijos. Neviens nav mēģinājis sameklēt cietušās un viņu radiniekus, lieciniekus vai citādi turpināt tēmu. Zīmīgi, ka arī “vesti.lv” veidotāji sava raksta virsrakstā liek nevis punktu, bet gan jautājuma zīmi. Tā sakot – drošības labad, ja nu tomēr kāds prasītu atbildēt par meliem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Amerikāņu karavīra attēls, ko “vesti.lv” izmantojis savā materiālā, ir foto no ASV un Senegālas armijas kopīgajām militārajām mācībām. Tas dažādās interneta publikācijās bieži izmantots, ilustrējot militāristu aktivitātes kaut kur Tuvajos Austrumos vai Afganistānā. Ar Ukrainu tam nav nekāda sakara.

Kāpēc “vesti.lv” tagad vajadzēja pasniegt šo jau, maigi izsakoties, ne pārāk svaigo un nepatieso ziņu? Atbildi mēs atrodam tajā pašā materiālā – tālāk jau seko rubrika “NATO karavīri pārkāpj likumus”. Un šeit jau runa ir par Latviju.

Militārajā leksikā ir tāds termins kā “artilērijas sagatavošana” – spēcīga pretinieka pozīciju apšaude pirms kājnieku uzbrukuma. Savulaik LU Kara katedrā man mācīja, ka viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir demoralizēt pretinieku. Tieši par tādu uzskatāma “vesti.lv” publikācija. Pēdējos mēnešos Latvijā ieradies krietns NATO karavīru papildinājums, tomēr ne jau visiem tas ir pa prātam. Varam sagaidīt, ka tagad bezmaz vai katra sabiedroto armiju karavīru aktivitāte Latvijā tiks pētīta caur mikroskopu, vienalga, vai tas būtu pludmales apmeklējums vai flirts ar vietējām meitenēm. Tas, ko “caur puķēm” vēlas pateikt “vesti.lv”, skan: “Vakar Ukraina, rīt Latvija! Mēs jau teicām!”

Bet morāle ir šāda: simtreiz nomērī, vienreiz nogriez. Simtreiz pārbaudi šaubīgu ziņu, vien tad vari tai ticēt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.