NATO runās par naudu 0
Šodien Briselē sākas divu dienu ilgais NATO samits, kura uzmanības centrā, kā sagaida, būs dalībvalstu atvēlētais finansējums aizsardzībai, alianses modernizācijas jautājums, kā arī attiecības ar Krieviju. Pēc ASV preses ziņām, ASV prezidents Donalds Tramps partneriem skaidri pateikšot, ka Amerika vairs negrasās būt “krājkasīte – cūciņa”.
“ASV tērē NATO vajadzībām krietni vairāk nekā jebkura cita dalībvalsts. Tas nav taisnīgi un nav pieņemami. Lai arī kopš manas stāšanās amatā šīs valstis ir palielinājušas savu ieguldījumu, tām jādara vēl vairāk. Vācijas [izdevumi aizsardzībai] ir 1%, ASV – 4%, un NATO no tā gūst labumu,” pirms pāris dienām savā “Twitter” kontā ierakstīja Tramps. Tā nav pirmā reize, kad ASV prezidents pieprasa, lai Eiropas valstis kolektīvās drošības vārdā atvieglotu viņa vadītās valsts nesto NATO aizsardzības tēriņu slogu. Arī Baltā nama pārstāvis sakariem ar presi Hogans Gidlijs iepriekš brīdināja, ka Tramps Briselē gan grasoties ieturēt pozīciju “aizsargāt amerikāņus un atbalstīt mūsu partnerus un sabiedrotos”, taču tajā pašā laikā atgādināšot: “Amerika agrāk ļoti bieži tika uzskatīta par cūciņu – krājkasīti visai pasaulei. Tas ir jāizbeidz.” Pēc Vācijas laikraksta “Die Welt” ziņām, Eiropas valstu vadītāji, to zinot, šobrīd ir ļoti nobažījušies, vai impulsīvais ASV prezidents negrasās pārvērst NATO samitu Briselē tādā pašā skandālā kā G7 valstu sanāksmi 10. jūnijā Kvebekā Kanādā. Tur ASV no vienas un Eiropas Savienības, Kanādas no otras puses tirdzniecisko domstarpību dēļ Tramps atsauca ASV atbalstu sanāksmes noslēguma dokumentam, turklāt nodēvēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par “melīgu”.
Tramps gan nav vienīgais, kurš uzstāj uz aizsardzības tēriņu paaugstināšanu. Tāpat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau agrāk no NATO Parlamentārās asamblejas tribīnes norādījis, ka Briseles sanāksmē jāpievērš uzmanība stabilitātei alianses robežreģionos, NATO modernizācijai un izdevumu sloga vienlīdzīgākai sadalei. Ģenerālsekretārs no NATO dalībvalstu līderiem sagaida, lai tie apliecinātu līdzšinējo diplomātisko pieeju Krievijai, kur atturēšana un aizsardzība tiek apvienota ar politisko dialogu: “Pat ja mēs neticam labākām attiecībām ar Krieviju nākotnē, mums ir jākārto attiecības ar Krieviju.” Starptautiskā situācija prasa, lai alianse uzlabotu kaujas gatavību un mobilitāti – par to samitā tikšot pieņemti vairāki lēmumi. NATO vadība ļoti labi apzinās, ka solidaritātes trūkums un pretrunas ir izdevīgas vienīgi Krievijai, kas tiek uzskatīta par draudu. Jebkura šķelšanās starp ASV un Eiropu īpaši nelāgi izskatītos, ņemot vērā 16. jūlijā Helsinkos gaidāmo Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos.
2014. gada NATO samitā Velsā pēc Ukrainas un Krimas krīzes alianses dalībvalstis apņēmās desmit gadu laikā paaugstināt izdevumus aizsardzībai vismaz līdz līmenim 2% no IKP, taču 2017. gadā to sasniegt spējušas tikai četras NATO valstis – ASV, Lielbritānija, Grieķija, Igaunija. Tajā pašā laikā Vācijas kanclere Angela Merkele skaidri paziņojusi, ka Vācija kāpinās aizsardzības izdevumus tikai līdz 1,5% no IKP, turklāt plāno šo līmeni sasniegt 2025. gadā. Jāatzīmē, ka ASV aizsardzībai pagājušajā gadā tērēja 3,57% no IKP. Bet Latvija 2017. gadā minētajam mērķim ziedoja 1,7%, bet 2% jāsasniedz šogad. “The New York Times” apgalvo, ka ASV prezidents Tramps jau jūnijā esot izsūtījis vēstules NATO valstu vadītājiem, brīdinot, ka Vašingtona “sāk zaudēt pacietību”, gaidot, kad dalībvalstis izpildīs to, ko pašas apņēmušās.
Jāpiebilst, ka šī sanāksme Briselē solās būt īpaši nozīmīga Maķedonijai. Pēc tam kad jūnijā tās parlaments pieņēma lēmumu pārdēvēt valsti par Ziemeļmaķedoniju, Grieķija vairs negrasās bloķēt Skopjes iestāšanos NATO, un iespēja saņemt uzaicinājumu sākt iestāšanas sarunas ir ļoti reāla.
