NATO runā bargāk – pieprasa Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas 10
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieprasījis, lai Krievija no Ukrainas atvelk savus spēkus un bruņojumu, kā arī pārtrauc atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem.
Stoltenbergs runā stingrāk
“Krievijai jāpārtrauc atbalstīt kaujiniekus un jāatvelk tās spēki un militārais aprīkojums no Ukrainas teritorijas,” Stoltenbergs paziņoja pēc Briselē notikušās NATO aizsardzības ministru tikšanās ar Ukrainas kolēģi. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka alianse turpinās atbalstīt Ukrainas valdību un nekad neatzīs Krievijas īstenoto “pretlikumīgo un neleģitīmo Krimas aneksiju”. “Atbildot Krievijas darbībām, NATO ir pastiprinājusi tās atbalstu Ukrainai,” viņš norādīja, piebilstot, ka NATO un Ukrainas politiskā un praktiskā sadarbība kopš 2014. gada esot bijusi nepieredzētā līmenī. Stoltenbergs pavēstīja, ka Maskava turpina atbalstīt kaujiniekus Austrumukrainā, piegādājot tiem aprīkojumu un sūtot padomniekus, palielinot karaspēku pie Ukrainas robežām un nostiprinot militāro klātbūtni Krimā, kur ir Krievijas Melnās jūras flotes bāze.
Austrumukrainā kopš Krievijas agresijas 2014. gadā gājuši bojā gandrīz 9400 cilvēki un pēdējā laikā sadursmes pastiprinājušās, lai gan ir vienošanās par uguns pārtraukšanu. Stoltenbergs aicināja Maskavu ievērot un palīdzēt īstenot Minskas vienošanos, kas ir vienīgais ceļš uz konflikta mierīgu atrisinājumu.
Krievijas iebrukums Ukrainā pieķer NATO snaužam
NATO 28 dalībvalstu aizsardzības ministru apspriedē tika detalizēti apspriesta alianses lielākā pārveidošana kopš aukstā kara beigām, lai atbildētu uz Krievijas agresīvās politikas izraisīto krīzi Ukrainā. Vairāku NATO valstu pārstāvji pauda viedokli, ka alianse pēc padomju impērijas sabrukuma bija kļuvusi bezrūpīga un tika pieķerta snaužam, kad Krievija ātri un efektīvi veica iebrukumu Ukrainā, atzīmē aģentūra AFP. Lai dotu pretsparu jaunajam apdraudējumam, NATO sabiedrotie vienojās kāpināt militāro gatavību un izvietot četrus starptautiskus bataljonus Baltijas valstīs un Polijā pēc rotācijas sistēmas. Šajās kaujas grupās kopā būtu aptuveni četri tūkstoši karavīru. “Tas dos skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti,” norādīja alianses ģenerālsekretārs.
“Runa ir par (NATO spēku) klātbūtni pirmajā (aizsardzības) līnijā Baltijas valstīs un Polijā,” raksta avīze “Sueddeutsche Zeitung”, atsaucoties uz Vācijas aizsardzības ministri Ursulu fon der Leienu. Lai izvairītos no Maskavas apsūdzībām pastāvīgu NATO militāro vienību izvietošanā tās robežu tuvumā, bataljoni tiks izvietoti pēc rotācijas principa. Polijā izvietotā bataljona sastāvā būs arī ASV karavīri, Lietuvas bataljonā – Vācijas karavīri, bet Igaunijā un Latvijā izvietotajos bataljonos paredzēta Britānijas un Kanādas karavīru piedalīšanās. Kā uzsvērusi Vācijas aizsardzības ministre, “alianses plāni atbilst 1997. gada NATO un Krievijas Pamatattiecību akta noteikumiem”, kad NATO solīja “pašreizējos un paredzamos drošības apstākļos nepieļaut papildu pastāvīgu būtisku kaujas spēku izvietošanu”, atzīmē “Sueddeutsche Zeitung”. Rumānija ir izteikusi vēlmi, lai tās teritorijā tiktu dislocēta NATO spēku brigāde, un piedāvājusi mītni tās izvietošanai. Ukraina ir gatava atbalstīt NATO plānus militārās klātbūtnes palielināšanai Austrumeiropā un Melnās jūras reģionā, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks. “Kad lēmums būs pieņemts alianses līmenī, mēs pievienosimies mūsu kolēģiem,” viņš piebilda.
NATO papildspēku izvietošanu vairākās Austrumeiropas valstīs paredzēts apstiprināt alianses dalībvalstu virsotņu apspriedē, kas sāksies Varšavā 8. jūlijā.
