NATO plāno bāzes Austrumeiropā 15
“Mums jāatzīst realitāte, ka Krievija neuzskata NATO par partneri,” paziņojis NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens, tāpēc NATO pirmo reizi būs jāizvieto spēki jaunās bāzēs Austrumeiropā, atbildot uz krīzi Ukrainā un cenšoties atturēt Vladimiru Putinu no problēmu radīšanas bijušajās Baltijas padomju republikās.
Jāspēj rīkoties ātri
Alianses virsotņu apspriedē Kārdifā nākamnedēļ izdosies pārvarēt dalībvalstu domstarpības un vienoties par jaunu spēku izvietošanu pie Krievijas robežām – lēmumu, kas noteikti izraisīs spēcīgu reakciju Maskavā, NATO ģenerālsekretārs teica intervijā avīzei “The Guardian”.
Viņš arī atzīmēja pasākumus Ukrainas drošības stiprināšanai, tās bruņoto spēku modernizācijai un palīdzībai atvairīt draudus no Krievijas. “Mēs pieņemsim tā saukto tūlītējas rīcības plānu ar mērķi būt spējīgiem rīkoties ātri šajā pilnīgi jaunajā drošības vidē Eiropā. Mums jau ir tā sauktie NATO atbildes spēki, kuru uzdevums ir būt gataviem ātrai izvietošanai nepieciešamības gadījumā. Tagad mūsu nodoms ir izveidot trieciengrupu šajos atbildes spēkos ar ļoti, ļoti augstu gatavību. Lai varētu ātri piegādāt papildspēkus, uzņemošajās valstīs jābūt attiecīgām iekārtām. Tas saistīts ar piegāžu iepriekšēju izvietošanu, aprīkojuma un infrastruktūras sagatavošanu, bāzu un štābu izveidi. Būtība ir tā, ka nākotnē jūs manīsiet redzamāku NATO klātbūtni austrumos,” skaidroja Rasmusens.
Jāveido atbalsta punkti Austrumeiropā
Polija un trīs Baltijas valstis ir nobažījušās par iespējamiem draudiem no Krievijas un skaļi prasījušas spēcīgāku NATO klātbūtni šajā reģionā, kritizējot, viņuprāt, alianses simbolisko atbildi līdz šim. Taču jautājumā par pastāvīgām NATO bāzēm Austrumeiropā alianses valstīm ir dažādi viedokļi, atzīmē “The Guardian”. Francija, Itālija un Spānija ir pret, bet ASV un Britānija atbalsta austrumeiropiešu prasības. Vācija “sēž uz sētas”, izvairoties provocēt Krieviju, izteicies avots NATO aprindās Briselē. Augusta vidū vizītē Rīgā Vācijas kanclere Angela Merkele noraidoši izteicās par pastāvīgu NATO bāzu izvietošanu Baltijas valstīs, uzsverot infrastruktūras sagatavošanu alianses ātrās atbildes spēku izvietošanai krīzes gadījumā.
Apspriežot jautājumu par NATO bāzēm Austrumeiropā, apspriedē Kārdifā varētu tikt izskatīts formulējums, kurā nav apzīmējuma “pastāvīgas”, izteicies avots NATO aprindās. Taču svarīgākais ir izveidot NATO spēku atbalsta punktus austrumos no kādreizējā dzelzs aizkara, teica NATO pārstāvis. “Tas var notikt biežas rotācijas kārtībā, lai jebkurš varbūtējs agresors zinātu, ka, pat tikai domājot par uzbrukumu kādam NATO sabiedrotajam, tam pretī stāvēs ne tikai šīs valsts karavīri, bet arī NATO spēki,” uzsvēra Rasmusens.
Vienīgais NATO štābs austrumos no vecās aukstā kara robežas ir Ščecinā, Polijas Baltijas jūras piekrastē. Atsaucoties uz avotiem NATO aprindās, tas varētu kļūt par centru jauno spēku izvietošanai, raksta “The Guardian”.
Jau esot sagatavots plāns gaisa un jūras spēku izvietošanai, taču par starptautisku sauszemes spēku izvietošanu esot bijis grūtāk vienoties. Uz jautājumu, vai Austrumeiropā varētu tikt pastāvīgi izvietoti starptautiskie spēki ar NATO karogu, Rasmusens teica: “Īsā atbilde ir jā,” pārpratuma novēršanai piebilstot, “tik ilgi, cik nepieciešams.” – “Mūsu austrumu sabiedrotie būs apmierināti, kad redzēs, kas ir iekļauts gatavības rīcības plānā,” teica NATO ģenerālsekretārs, uzsverot, ka ātrās atbildes spēki tiktu izvietoti dažu stundu laikā.
Miera dividendes beigušās
Rasmusens, kura darbības laiks NATO ģenerālsekretāra amatā tuvojas beigām, atzina, ka “Krievija neuzskata NATO par partneri”. “Krievija ir valsts, kas diemžēl pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara ir sagrābusi (citas valsts) teritoriju ar spēku, un mums tas jāņem vērā,” teica Rasmusens. “Mēs redzējām būtiskas pārmaiņas Krievijas militārajās metodēs un spējās kopš kara pret Gruziju 2008. gadā,” viņš teica intervijā “The Guardian” un vēl pieciem Eiropas laikrakstiem. “Mēs pārliecinājāmies, ka Krievija ir uzlabojusi spēju rīkoties ātri, ļoti īsā laikā pārvēršot militārās mācības par uzbrukuma operāciju.” “Informācija no daudziem avotiem liecina par Krievijas aktīvu iejaukšanos stāvokļa destabilizācijā Austrumukrainā,” atzīmēja NATO ģenerālsekretārs. “Krievija izmanto tradicionālās kara metodes, tās apvienojot ar dezinformācijas operācijām un izvēršot hibrīdkaru.”
NATO apspriedē Kārdifā, kur ieradīsies arī Ukrainas prezidents Porošenko, paredzēts izveidot fondu Ukrainas militārās infrastruktūras modernizācijai un kiberaizsardzībai, kā arī pensiju izmaksai militārpersonām.
“Kopš aukstā kara beigām mēs esam dzīvojuši samērā mierīgā laikā,” uzskata Rasmusens. “Tagad klimats ir būtiski mainījies, un aizsardzībā jāiegulda vairāk naudas. Politiķi ir centušies izmantot miera dividendes pēc aukstā kara beigām. Tas ir saprotami, bet tagad mēs esam pavisam jaunā drošības situācijā,” secināja NATO ģenerālsekretārs Rasmusens.
