NATO Parlamentārās asamblejas prezidents: Ukraiņi jāatbrīvo no ierobežojumiem izmantot piegādātos ieročus pret militārajiem objektiem Krievijā 0
Ukraiņi ir jāatbrīvo no ierobežojumiem, kas neļauj izmantot piegādātos ieročus pret militārajiem objektiem Krievijā, aģentūrai LETA pauda NATO Parlamentārās asamblejas prezidents Gerijs Konolijs.
Viņš norādīja, ka sākotnēji daļai Ukrainu atbalstošo valstu bija svarīgi ierobežot karu un nedot Krievijai ieganstu to paplašināt, tostarp uz citām valstīm Eiropā. NATO Parlamentārās asamblejas prezidenta ieskatā, iespējams, pirms laika tam vēl bija pamats, taču patlaban Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlmi apstāties.
“Man nav skaidrs, kāpēc viņš var nesodīti izmantot dronus un bombardēt jebkurā vietā Ukrainā, un ievilkt kaujās ārvalstu karaspēku. Tikmēr mēs ukraiņiem sakām, ka viņi nevar izmantot nodotos ieročus, lai atbildētu vai iznīcinātu militāros objektus Krievijā. Manuprāt, tas nav pareizi, tāpēc uzskatu, ka ukraiņiem šādas tiesības ir jādod,” teica Konolijs.
Jautāts, vai pēc ASV prezidenta vēlēšanām varētu notikt kaut kādas izmaiņas Ukrainas atbalstīšanā, NATO Parlamentārās asamblejas prezidents pauda cerību, ka tas nenotiks. Viņš pats šajās vēlēšanās atbalsta ASV viceprezidenti un Demokrātu partijas kandidāti Kamalu Herisu. Konolijs uzsvēra, ka, ja viņa uzvarēs, ASV turpinās līdzšinējo nostāju, kas ir pilnīgs atbalsts Ukrainai un NATO, savukārt, ja uzvarēs bijušais ASV prezidents, Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps, būs grūti nodrošināt līdzšinējo atbalstu Ukrainai.
Jautāts, vai konflikti citviet pasaulē, piemēram, Tuvajos Austrumos, nenovērš ASV uzmanību no Ukrainas, NATO Parlamentārās asamblejas prezidents pauda šaubas par to, vienlaikus gan atzīstot, ka situācija Tuvajos Austrumos ir ievērojams izaicinājums visiem. Viņaprāt, tas ir vēl viens piemērs tam, cik liela ir maksa par neveiksmīgu miera procesu. Pēc Konolija paustā, tas atgādina, cik svarīga ir diplomātija, alianses un vērtības.
Nākamgad Hāgā, Nīderlandē, notiks NATO samits. Vaicāts, par kādiem jautājumiem dalībvalstīm būtu līdz tam jāvienojas, Konolijs uzsvēra, ka, piemēram, Madrides samitā tika pārskatīta alianses desmit gadu stratēģiskā koncepcija. Viņaprāt, būtu svarīgi pie šī dokumenta atgriezties. Tajā bija skaidri un nepārprotami teikts, ka NATO ir koalīcija, kuras pamatā ir kopīgas demokrātiskās vērtības, un alianse par tām ir gatava cīnīties. NATO Parlamentārās asamblejas prezidents norādīja, ka stratēģijā ņemta vērā vide, kura ir radikāli mainījusies, no jauna definējot attiecības ar Krieviju.
“Tagad mēs skaidri redzam Krieviju kā pretinieku un draudu. Mums ir jāmobilizē resursi, lai šim draudam varētu stāvēt pretī. Stratēģijā beidzot tika atzīti izaicinājumi un draudi, kas nāk no Ķīnas. Mēs nevaram aprobežoties tikai ar Eiropu un jautājumiem, kas tai ir būtiski. Ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam lielākā pasaulē, kurā citu spēlētāju iesaistīšanās ietekmē aliansi un tai ir jāreaģē,” teica Konolijs, piebilstot, ka Ķīna turpina investēt un paplašināt savu tirdzniecību visur pasaulē, ieskaitot Eiropu.
Viņš klāstīja, ka Ķīnas agresija ietekmē tiesiskuma pamatprincipus attiecībā uz tiesībām jūrā, teritoriālo ūdeņu aizsardzību un kuģošanas brīvību atklātā jūrā. NATO Parlamentārās asamblejas prezidents skaidroja, ka Ķīna to visu apdraud tiešā veidā, vai nu būvējot mākslīgās salas, lai paplašinātu savas teritoriālās pretenzijas, vai arī apstrīdot teritoriālās tiesības.
“Ir jāņem vērā Ķīnas ekonomiski plēsonīgā uzvedība, militārā agresija un mums ir jāsāk plānot, kāds būs iespējamais apdraudējums. Vēl ir jārunā arī par hibrīdapdraudējumu. Mēs ļoti labi apzināmies hibrīddraudus, kas nāk no Krievijas, mazāk, bet tomēr arī no Ķīnas. Šie draudi var būt ļoti iedarbīgi. Manuprāt, ir jāstiprina mūsu centieni, lai pret to cīnītos un novērstu jau iepriekš,” teica Konolijs.
Viņaprāt, nesen notikušais referendums Moldovā parādīja, cik efektīva var būt Krievijas hibrīdkibernētisko sociālo plašsaziņas līdzekļu īstenotā demokrātisko debašu graušana. NATO Parlamentārās asamblejas prezidenta ieskatā cilvēkiem, kuri devās uz referendumu, bija lielas gaidas. Viņš uzsvēra, ka lielākā daļa Moldovas iedzīvotāju ir prorietumnieciski noskaņoti un atbalsta valsts virzību uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.
“Referendums noslēdzās ar salīdzinoši nelielu balsu vairākumu, turklāt ietekme bija jūtama Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Kā tas varēja notikt?! Atbilde ir tikai viena. Tā ir ļaunprātīga Krievijas darbība, kas ir aktīvi un agresīvi vērsta uz to, lai izjauktu referendumu,” pauda Konolijs.
