NATO vienojusies grozīt savus kaujas plānus, atsakoties no modeļa, kas Krievijas iebrukuma gadījumā Baltijā nozīmētu atkāpšanos 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO trīs dienu samits, kas vakar sākās Madridē, nesīs vērā ņemamas pārmaiņas.
“Mēs stiprināsim savu priekšējo aizsardzību un pastiprināsim kaujas grupas alianses austrumu flangā līdz pat brigāžu līmenim. Mēs pārveidosim NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF), kuros būs vairāk nekā 300 000 karavīru,” pavēstīja Stoltenbergs. NRF pašreiz apvieno aptuveni 40 000 karavīru.
Alianses austrumu flangā tiks arī izvietots vairāk smago ieroču, tajā skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tās būs lielākās izmaiņas NATO kolektīvajā aizsardzībā kopš aukstā kara, teica Stoltenbergs.
NATO valstu līderi samitā Madridē arī lems par atbalsta stiprināšanu Ukrainai, kuras prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus ar videozvana starpniecību. Ukrainai plānots piegādāt aprīkojumu – drošas komunikācijas iekārtas, pretdronu sistēmas un degvielu, kā arī palīdzēt Ukrainas armijai ilgtermiņā pāriet uz modernāku NATO standarta ieroču izmantošanu.
Šī palīdzība papildinās atbalstu, ko NATO jau sniedz Ukrainai. Dalībvalstis piegādā Ukrainai prettanku raķetes, artilēriju un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
NATO koncentrēsies uz teritoriju aizsardzību
NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam “Financial Times” paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ir vienojusies grozīt savus kaujas plānus, lai labāk aizsargātu alianses austrumu flangu, atsakoties no modeļa, kas Krievijas iebrukuma gadījumā nozīmētu atkāpšanos un tad mēģinājumu atkarot Baltijas valstis.
Stoltenbergs izteicies, ka alianses amatpersonas ir secinājušas, ka karavīru skaits austrumu flangā nav pietiekams, tādēļ jaunajā militārajā plānā, kuru šonedēļ izvērtēs alianses līderi samitā Madridē, krasi pastiprināta austrumu flanga aizsardzība, uzmanību no iebrukuma savaldīšanas novirzot uz sabiedroto teritorijas aizsardzību.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir apgalvojusi, ka pašreizējā NATO doktrīna paredz, ka Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā “tiks noslaucītas no kartes”, bet pēc tam NATO ar pretuzbrukumu pēc 180 dienām mēģinātu tās atbrīvot.
“Mēs nekad nepubliskojam operacionālo plānu detaļas,” uzsvēra Stoltenbergs, vienlaikus apliecinot, ka “gadu desmitiem esam spējuši aizsargāt Krievijas pierobežā esošas valstis, pielāgojot savu klātbūtni atbilstoši draudu novērtējumam. Mēs esam to darījuši iepriekš un darīsim atkal”.
NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka alianse būtiski pastiprinās aizsardzības spējas Austrumeiropā. Stoltenbergs solīja, ka Krievija nespēs ieņemt Igaunijas galvaspilsētu “tieši tāpat, kā viņi nespēja ieņemt Kirkenesu Norvēģijas ziemeļos vai Rietumberlīni aukstā kara laikā”.
Parakstīs jaunu stratēģisko koncepciju
Jaunā stratēģiskā koncepcija, kuru alianses līderi parakstīs samitā Madridē, definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto iebrukumu Ukrainā.
Plānā paredzēti jauni veidi, kā NATO sabiedrotie, piemēram, ASV, Britānija un Francija, sagatavotos savu karavīru, kuģu un militāro lidmašīnu izvietošanai konkrētās teritorijās alianses austrumu flangā pakāpeniskai reakcijai no jebkura uzbrukuma pirmajām stundām.
Jaunā pieeja, kurā iekļauti elementi no NATO aukstā kara plāniem iespējama Padomju Savienības uzbrukuma gadījumā, ļaus NATO komandieriem jau laikus apzināties, kuri spēki ir gatavi un cik ātri tie var nonākt kaujas laukā. Krieviju paredzēts atzīt par “vistiešāko un tuvāko mūsu drošības apdraudējumu”, atzinis Stoltenbergs.
Samits Madridē sācies laikā, kad Maskava pastiprina draudus pret Lietuvu saistībā ar tranzīta ierobežojumiem Kaļiņingradas apgabalā, kuru NATO jau ilgstoši uzskata par plašāka konflikta reģionā iespējamu izcelsmes vietu.
Stoltenbergs atteicies izteikt pieņēmumus, vai Krievijas agresīvie izteikumi ir saistīti ar NATO samitu, uzsverot, ka “mums jābūt sagatavotiem”.
Iespējama iebrukuma savaldīšanai NATO pašlaik Baltijas valstīs ir izvietojusi aptuveni 8000 ārvalstu karavīru Britānijas, Kanādas un Vācijas vadībā. NATO amatpersonas atzīst, ka pēc Krievijas iebrukuma mēroga Ukrainā ir skaidrs, ka tas nav pietiekami.
Komentējot Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas paustās bažas, Stoltenbergs teica, ka pieņem viņas vēlmi nodrošināt lielāku NATO klātbūtni Baltijas valstīs. Viņš solījis, ka tā tiks nodrošināta. “NATO samitā Madridē tiks pieņemti svarīgi lēmumi, lai turpinātu pastiprināt kolektīvo aizsardzību un aizsargāt katru NATO teritorijas collu, kā esam to darījuši 72 gadus,” teica Jenss Stoltenbergs.
