NATO nav plāna pret Krievijas uzbrukumu 6
Britānijai un tās NATO sabiedrotajiem nav efektīva plāna Eiropas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu, jo militārā alianse ir sašķelta, paziņojis bijušais Britānijas bruņoto spēku apvienotās pavēlniecības priekšsēdētājs ģenerālis Ričards Barons.
Krievija var izvietot desmitiem tūkstošu karavīru līdz ar lidmašīnām un karakuģiem NATO teritorijā 48 stundu laikā, bet NATO vajadzētu mēnešus, lai to paveiktu, intervijā britu laikrakstam “The Times” izteicies ģenerālis Berons, kurš līdz šā gada aprīlim vadīja Britānijas bruņoto spēku apvienoto pavēlniecību. Rezultātā kāda daļa sauszemes teritorijas un kontroles pār gaisa telpu un teritoriālajiem ūdeņiem varētu tikt zaudēta, pirms NATO 28 dalībvalstis pat vienotos, kā atbildēt uz uzbrukumu, brīdina britu ģenerālis. Ziemeļatlantijas padome, kas pieņem politiskos lēmumus NATO ietvaros, ir pilnvarota uzdot alianses apvienoto spēku komandierim Eiropā izstrādāt plānus, lai alianse būtu gatava atbildēt uz uzbrukumu. Taču šis darbs ir apstājies pēc aukstā kara, jo tika uzskatīts, ka apdraudējums ir beidzies. Ģenerālis Barons pauž neizpratni, ka šis darbs nav ticis atsākts pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pierādījumiem, ka Krievija modernizē bruņojumu, lai pārspētu NATO.
Valstis, kas robežojas ar Krieviju, mudina citas NATO dalībvalstis mainīt savu attieksmi, taču sabiedrotie Francija, Grieķija, Itālija, Ungārija un mazākā mērā Vācija drīzāk neaizvainotu Krieviju. Tās kopumā ir pārāk pievērsušās migrācijas problēmai un ar to saistītajiem terorisma draudiem, lai domātu par Krievijas agresiju, raksta “The Times”.
“Ja uzskaitām visas NATO militārās spējas, aliansei to ir daudz vairāk nekā Krievijai, bet, tā kā to vairākums ir daļējā miera stāvoklī, rodas iespējamība, ka Krievija varētu izmantot savus mazākos spēkus, lai iekniebtu NATO tādā veidā, uz ko aliansei būtu ļoti grūti atbildēt, jo tai nav šādu plānu. Ja nav vienprātības pamatā starp (alianses) ziemeļiem, centru un dienvidiem, viss nonāk līdz zemākajam kopsaucējam un nekas daudz nenotiks,” secina britu ģenerālis. Viņaprāt, britu un citu NATO valstu spēkiem, ko paredzēts izvietot Polijā un Baltijas valstīs, lai atturētu Krievijas agresiju, nav smagā bruņojuma atbalsta. Karavīriem pat nav noteikumu, kā rīkoties situācijā, ja Krievija uzbrūk. NATO Varšavas samitā jūlijā pieņemtais plāns paredz četru bataljonu ar 4000 karavīru kopskaitu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. “Taču aiz šiem bataljoniem nav citu spēku vai plānu, vai elastīguma… Tas liecina, ka pašreiz, šajā mūsu vēstures posmā, manuprāt, daudzi cilvēki ir zaudējuši priekšstatu par to, kādi ir ticami militārie spēki un ko tie prasa. Viņi domā, ka pietiks ar nelielu pozas ieņemšanu vai nelieliem spēkiem, bet tā nav,” uzskata britu militārpersona.
Ģenerālis Barons izteicies, ka vēlējies ierosināt plašākas debates par tādu valstu kā Krievija radīto apdraudējumu, kas var iedragāt ekonomiku ar kiberuzbrukumu. Pirms atvaļināšanās no dienesta šā gada augustā viņš nosūtījis Britānijas aizsardzības ministram Maiklam Felonam pārdomu vēstuli, kuras saturs nedēļas nogalē tika noplūdināts medijos. Ģenerāļa Barona izteiktie brīdinājumi par NATO nesagatavotību uzbrukuma atvairīšanai ir savlaicīgi, atzīmē “The Times”, atgādinot, ka, saasinoties ekonomiskajām problēmām Putina Krievijā, nav izslēgta Kremļa avantūrisma jauna izpausme Austrumeiropā.
