NATO mainās līdzi laikam. Saruna ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu 3
“Man nav šaubu, ka apdraudējuma gadījumā kādai no NATO valstīm visas būtu gatavas doties palīgā,” tā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar starptautisku žurnālistu grupu alianses mītnē Briselē. Viņš arī piebilda, ka neredz tūlītēju apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltiju, taču ir vērojams, ka drošības vide ir mainījusies, tādēļ NATO palielina savu militāro klātbūtni arī Latvijā.
– Kā jūs vērtējat situāciju Ukrainā? Vai, jūsuprāt, pamiers noturēsies vai arī šis relatīvais miers ir skaidrojams ar to, ka militāristi pārgrupējas, lai pavasarī, kad kļūs siltāks, atsāktu kaujas?
– Patlaban ir ārkārtīgi svarīgi pielikt visas pūlēs, lai tiešām īstenotu uguns pārtraukšanu un to noturētu. Mēs visiem spēkiem atbalstām Vāciju, Franciju, kas aktīvi iesaistās, lai tā notiktu. NATO arī stingri atbalsta novērotāju nosūtīšanu uz pamiera teritorijām, lai pārliecinātos par pamiera ievērošanu un smagā bruņojuma atvilkšanu. Ja Krievijas atbalstītie separātisti pārkāps pamiera vienošanos – centīsies virzīties tālāk, iekarot plašākas teritorijas, tad Krievija sastapsies ar vēl skaudrāku reakciju no starptautiskās sabiedrības puses, ieskaitot ekonomiskās sankcijas. NATO nav tā organizācija, kas noteiks sankcijas, taču es pilnībā atbalstu faktu, ka tik daudzu valstu līderi skaidri ir pateikuši, ka nepieņems nekādus pamiera pārkāpumus.
– Patlaban Latvijā mēs ļoti bieži lasām un dzirdam lielākoties ārvalstu gan politiķu, gan analītiķu paustus vēstījumus, ka Baltija varētu būt nākamais Putina Krievijas mērķis tūlīt aiz Ukrainas. Mēs esam NATO dalībvalsts, un teorētiski šāda iespēja ir izslēgta, jo piektais pants mūs sargā un uzliek par pienākumu uzbrukuma gadījumā citām valstīm nākt palīgā, taču ne visi par to ir droši. – Kā jūs pats vērtējat šādas aplēses?
– Mēs neredzam tūlītēju apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm, Baltiju ieskaitot. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka drošības vide ir mainījusies Krievijas darbību dēļ. Tieši tādēļ mēs palielinām mūsu militāro klātbūtni Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un alianses Austrumu valstīs kopumā. Viss, ko mēs darām, veidojot arī īpaši ātrās reaģēšanas spēkus, ir, lai atvairītu jebkuru interesi uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.