NATO maina koncepciju: “Vairs nav debašu, cik daudz būtu par daudz, baidoties satraukt Maskavu, bet gan, cik būtu pietiekami” 76
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas darbības un pastrādātie noziegumi Ukrainā likuši NATO pārskatīt līdzšinējo aizsardzības stratēģiju PSRS un vēlāk Krievijas agresijas atturēšanai – agrāk Maskavu vajadzēja atvēsināt apziņai, ka tā saņems spēcīgu atmaksas triecienu, bet tagadējā koncepcija paredz cīņu “par katru collu” jau no pirmās dienas, neļaujot pretiniekam ieņemt plašākas teritorijas, pirmdien, atsaucoties uz vairāku amatpersonu teikto, rakstīja “The New York Times”.
“Revolūcija” NATO
Novecojusī NATO koncepcija paredzēja, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā pieļaujama alianses dalībvalstu teritoriju okupēšana, līdz NATO “pievilks kavalēriju”, sagaidīs ASV palīdzību un patrieks iebrucējus. Šādu scenāriju neoficiāli attiecināja uz Poliju un Baltijas valstīm. Pēc Ukrainas notikumiem kļuva skaidrs, ko tas var maksāt okupētajām teritorijām, tāpēc tieši Polija un Baltijas valstis uzstāja uz agrāko priekšstatu maiņu un lielāku alianses spēku koncentrēšanu NATO austrumu pierobežas valstīs.
Kā pērn vasarā izteicās Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless: “Mums nebūs 60 dienu, lai nosūtītu savus tankus uz Igauniju, jo līdz tam laikam jau nebūs pašas Igaunijas.” Jāatzīmē, ka Ukrainas iebrukuma pirmajās dienās Krievijas karaspēks ieņēma teritoriju, kas līdzinājās gandrīz visai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijai, kopā ņemtai.
Saskaņā ar “The New York Times” rakstīto, šobrīd notikusi “revolucionāra” NATO aizsardzības koncepcijas pāreja uz “nepieļaujošu atturēšanu”. Proti, alianse koncentrēs pierobežā pēc iespējas lielākus spēkus, iekārtos vairāk bruņojuma noliktavu, izstrādās detalizētākus un sabiedroto starpā integrētākus plānus, pakāpeniski palielinot valstu aizsardzības budžetus un labāk plānojot valstu specializāciju.
Piemēram, Lielbritānijai uzlikts par pienākumu vairāk parūpēties par smago kaujas tehniku, bet Kanādai gādāt par degvielas uzpildes lidmašīnām kara aviācijai. Šis process notika arī agrāk, taču tagad pastiprināts. Vairs nav ņemams vērā, ka viena vai otra rīcība varētu tikt uzskatīta par Krieviju izaicinošu. Gluži pretēji – Maskavai jāredz, ka NATO nostiprina austrumu robežu un gatava intensīvam karam uzreiz, nevis pēc mēneša. Tā arī būtu “nepieļaujošā atturēšana”.
“Vairs nav debašu, cik daudz būtu par daudz, baidoties satraukt Maskavu, bet gan, cik būtu pietiekami,” laikrakstam skaidrojis Eiropas Padomes pārstāvis ārlietu jautājumos Kamils Grands, kurš līdz 2022. gada oktobrim bija NATO ģenerālsekretāra padomnieks aizsardzības investīcijās. Kāda anonīma NATO amatpersona atklājusi, ka palielināsies to alianses valstu armijas vienību skaits, kas tieši pakļausies NATO spēku pavēlniekam Eiropā ģenerālim Kristoferam Kavoli. Viņš reizē ir arī ASV Eiropas spēku komandieris.
“Jaunajā rubrikā “atturi un aizsargā” ģenerālis Kavoli pirmo reizi kopš aukstā kara laikiem savienos ASV un sabiedroto militāros kaujas plānus. Amerikāņi atkal atgriezušies Eiropas aizsardzības sirdī, kopā ar NATO lemjot, tieši kā Amerika aizsargās Eiropu. Pirmo reizi kopš aukstā kara Austrumeiropas valstis precīzi zinās, kā NATO tās gatavojas aizsargāt – ko katrai dalībvalstij jābūt spējīgai pašai izdarīt savā labā un kādu palīdzību sniegs citas valstis. Savukārt rietumvalstis aliansē zinās, kur tām jāsūta savi spēki un kā turp nokļūt,” anonīmā avota teikto atstāsta “The New York Times”.
Problēmas ar loģistiku
NATO šobrīd jau izvietojusi pa starptautiskam bataljonam astoņās NATO pierobežas valstīs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, tāpat Slovākijā un Ungārijā, kam nav tiešas robežas ar Krieviju. Šajās kaujas grupās kopā ir ap 10,2 tūkstošiem karotāju, taču nākotnē bataljonus palielinās līdz 4–5 tūkstošu vīru brigādēm. Tādējādi NATO kontingentu kopskaits pieaugtu līdz 40 tūkstošiem, kas nodrošinātu krietni lielāku pienācīgu pretspara iespēju jau no paša sākuma un būtu atturošāk.
Turklāt jaunie NATO vienību gatavības, mobilitātes un loģistikas plāni iebrukuma gadījumā paredz operatīvi nosūtīt vēl papildu vairākus tūkstošus karotāju. Alianses amatpersonas atzinušas, ka lielākais izaicinājums ir atrisināt transporta un apgādes problēmas, lai tanki un karavīri laikus nonāktu nozīmētajās vietās, turklāt kara apstākļos. Tam nepieciešams liels skaits specifisku dzelzceļa vagonu, autotransporta, šoseju, dzelzceļu un noliktavu infrastruktūra, kādas vēl nav, jo pat karamateriālu piegāde miera apstākļos caur Poliju Ukrainas armijas vajadzībām NATO radījusi daudz rūpju.
Tāpat izrādījies, ka karadarbība prasa krietni lielāku munīcijas daudzumu, lielākas tās ražošanas jaudas, nekā varēja iedomāties. Pāreja uz jauno aizsardzības stratēģiju liek alianses dalībvalstīm turpmāk tērēt aizsardzībai ne mazāk par 2–3% sava kopprodukta, par ko tiks lemts šāgada jūlija NATO sanāksmē Viļņā.
“NATO līdz šim nopietni nedomāja par savas teritorijas aizsardzību, taču tagad tas jādara. Pat ja muskuļi atrofējušies, muskuļu atmiņa vēl ir saglabājusies. Galvenais, lai cilvēki un valdības, kas to nekad nav piedzīvojuši, mācītos, kā to izdarīt,” laikrakstam komentējis bijušais ASV vēstnieks NATO, tagad ārpolitikas eksperts Ivo Dālders.
