NATO kodolieroči Polijā: vai Duda un ASV gatavojas atklātai konfrontācijai ar Krieviju? 5
Polijas prezidents Andžejs Duda atkārtoti aicinājis ASV izvietot kodolieročus Polijā, uzsverot, ka tas padarītu valsti spēcīgāku un drošāku pret Krievijas draudiem, raksta BBC.
Intervijā no prezidenta pils Varšavā Duda skaidroja, ka šāds solis būtu loģiska atbilde uz Vladimira Putina 2023. gada lēmumu izvietot Krievijas taktiskos kodolieročus Baltkrievijā, kas robežojas ar Poliju un Ukrainu.
“Tā pati Krievija, kas šobrīd uzbrūk Ukrainai, ir agresors, kas slepkavo civiliedzīvotājus un bombardē pilsētas,” sacīja Duda. “Un tagad tā pārceļ savus kodolieročus no Krievijas tālākajiem nostūriem uz Baltkrieviju.”
Duda uzsvēra, ka ASV kodolieroču izvietošana Polijā ir “aizsardzības taktika”, kas stiprinātu NATO atturēšanas spējas reģionā.
Šāds solis, protams, tiktu uzskatīts par provokāciju Kremlī, taču Duda uz to raugās kā nepieciešamu aizsardzības pasākumu. “Polija ir gatava uzņemt kodolieročus,” viņš paziņoja.
Jautāts, kā kodolieroču izvietošana padarītu Poliju drošāku, Duda atbildēja, ka tas “stiprinātu ASV apņemšanos aizsargāt Poliju un NATO teritoriju. Jebkura stratēģiska NATO vai ASV infrastruktūra uz mūsu zemes nostiprina ASV un alianses gribu aizsargāt šo teritoriju,” viņš uzsvēra.
Polija jau tagad ir NATO līdere aizsardzības izdevumu ziņā – tā atvēl gandrīz 5% no sava IKP militārajiem tēriņiem, vairāk nekā jebkura cita alianses dalībvalsts, ieskaitot ASV.
ASV jau regulāri rotē aptuveni 10 000 karavīru caur Poliju, kas tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem NATO bastioniem pret iespējamiem Krievijas agresijas draudiem. Pagājušajā nedēļā Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja par “dziļām izmaiņām ASV ģeopolitikā”, kas, viņaprāt, ir sarežģījis situāciju gan Polijai, gan Ukrainai.
Tusks aicināja vēl vairāk palielināt Polijas aizsardzības budžetu un pat apsvēra “iespējas, kas saistītas ar kodolieročiem”, liekot domāt par kodolatbildības dalīšanu starp NATO valstīm. Duda arī atbalsta Francijas prezidenta Emanuela Makrona priekšlikumu paplašināt Francijas kodolieroču aizsardzības jumtu uz citām NATO dalībvalstīm, veidojot Eiropas kodolatturēšanas spēku.
Polijas aicinājums uz ASV kodolieroču izvietošanu ir vēl viens signāls tam, ka NATO valstis gatavojas ilgstošai konfrontācijai ar Krieviju.
Lai gan Maskava šādu soli, visticamāk, uztvers kā eskalāciju, Varšava uzskata, ka kodolatbildības paplašināšanās ir būtisks solis atturēšanas stratēģijā.
Vai Putins reaģēs uz šo izaicinājumu? Vai ASV piekritīs Polijas prasībām? Šobrīd spēles laukums starp NATO un Krieviju kļūst arvien karstāks.
