– Dialogs ar Krieviju, NATO – Krievijas padome… Vai no tā ir kāda jēga pašreizējā drošības situācijā? 2
– Padome vairāk rada maldīgu iespaidu. Lielākā daļa no NATO valstīm Eiropā vēlas ticēt, ka ir iespējams sadarboties ar Krieviju, taču tas tā nav. Krievijai nav intereses sadarboties ar NATO, un tas jau ir pierādījies vairākkārt. Viņiem NATO ir vajadzīgs kā ienaidnieks, lai attaisnotu savu rīcību iekšpolitiski un ārpolitiski. Krievija nevēlas sadarboties, bet tā gan vēlas ietekmēt Rietumu uzvedību sev par labu. Tā vēlas šķelt NATO. Un līdz šim tas ir veicies, iespaidojot rietumvalstu sabiedrības viedokli un līdz ar to arī lēmumu pieņēmējus. Tajā visā ir daudz kas vairāk nekā vienkāršs vēstījums, atceramies par biznesa saitēm, partiju finansējumu – tur ir pilna spektra kampaņa.
– Vai 1997. gada NATO pamataktam ar Krieviju ir tiesisks pamats? Uz to bieži atsaucas Vācijas politiskās aprindas.
– Tam nav juridiska spēka, bet tas ir politisks dokuments, tāpat kā Budapeštas memorands. NATO un Krievijas aktā ir rakstīts, ka abas puses vienojušās par konvencionālo spēku samazināšanu Eiropā, bet šo saistību Krievija jau pirms astoņiem gadiem pārkāpa. Aktā ir uzsvērts, ka NATO uzņemas saistības esošajā un paredzamajā nākotnē, NATO neredz vajadzību izvietot pastāvīgus un nozīmīgus kaujas spēkus jaunajās dalībvalstīs. Pirmkārt, drošības situācija ir mainījusies, es pat teiktu, neiedomājami mainījusies kopš 1997. gada. Turklāt mūsu spēku klātbūtne kopš 1997. gada Eiropā ir samazinājusies, ASV spēku ir mazāk. Tas, ko mēs darām Baltijā, pat pēc šā dokumenta, nav nekas papildu. Mēs runājam par bataljoniem, nevis divīzijām. Treškārt, Baltijas valstīs mēs netaisāmies tagad izvietot kaujas vienības pastāvīgā statusā. Tā ka tas joprojām atbilst aktam.
– Bieži starptautiskajos medijos iztirzāti scenāriji, ka Baltijas valstis varētu būt nākamās Maskavas agresijas rokās, un par argumentu parasti izmanto, ka Igaunijā un Latvijā ir samērā liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars…
– Putins rīkojas oportūnistiski – atjauno ekipējumu, rīko mācības, turpina eskalāciju, maina doktrīnas, tajās integrē stratēģiskos kodolieročus… Tomēr arī ASV ir darījušas pietiekami daudz, lai aizsargātu teritorijas šeit. Tas nozīmē, ka Krievija Baltijā neko nemēģinās, jo tā dodas tur, kur ir mazāk pretestības. Tādas ir Gruzija, Ukraina un Moldova. Šobrīd Krievijai apdraudēt Baltijas valstis izmaksā psiholoģiski dārgāk nekā vēl pirms pāris gadiem.
Manā uztverē Latvijas krievvalodīgie lielākoties vēlas labāk būt Latvijā, kur valda daudz brīvību un arī nav izteikta korupcija kā Krievijā. Risks ir, ja Latvijā veidotos hibrīdkaradarbības scenārijs, ja Krievijas specvienību un izlūkdienestu spēki radītu sabiedrības nemierus. Uz to vietējām varas iestādēm jābūt gatavām ātri atbildēt, bet ES un NATO jābūt gatavām vajadzības gadījumā iesaistīties. Nākotnē spiediens var pastiprināties uz Ukrainu un vasarā uz Gruziju, jo tur gaidāmas vēlēšanas.
– Kā jūs lūkojaties uz Ziemeļatlantijas līguma piektā panta lietošanu hibrīdkara gadījumā – vai NATO nepieciešams izstrādāt regulējumu šādai situācijai?
– Ir skaidrs – ja tanki dodas pāri NATO robežām, tā uzreiz ir piektā panta situācija un to ir viegli izprast. Savukārt ar hibrīdkaru ir sarežģītāk – ja Krievija izmanto hibrīdkaru, tad tas ir jāparāda pasaulei, kā tas ir Ukrainā. Jums ir policija, izlūkdienesti un robežsardze, kas var rīkoties.
– Kāds ir jūsu skatījums uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības?
– Tā sekas NATO var pārdzīvot, un uz to efekta nebūs, jo tā ir starptautiska organizācija. ES ir pārnacionāla organizācija. Lielākais iespaids uz ES būs tas, ka tā kļūs vairāk ģermanocentriska bez Apvienotās Karalistes, kas nozīmē mazāk brīvās tirdzniecības. Krievija, saprotams, ir ieinteresēta Britānijas aiziešanā no ES, jo tas ir veids, kā šķelt Eiropu.
