NATO izstrādā plānu ASV karaspēka pārvietošanai uz Krievijas robežu, ja sāktos karš 276
NATO izstrādā vairākus “sauszemes koridorus”, pa kuriem ASV karaspēks un bruņutehnika varētu steigšus doties uz frontes līnijām liela Eiropas sauszemes kara ar Krieviju gadījumā, raksta laikraksts The Daily Telegraph.
Laikraksts, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka saskaņā ar pašlaik izstrādes stadijā esošajiem plāniem ASV karavīri izkāps vienā no piecām Eiropas ostām. Pēc tam viņi tiks nosūtīti pa iepriekš plānotiem loģistikas maršrutiem, lai stātos pretī iespējamam Maskavas uzbrukumam.
“Sauszemes koridori” tiek veidoti, ņemot vērā alianses augstākās vadības brīdinājumus, ka Rietumvalstu valdībām būtu jāsagatavojas konfliktam ar Krieviju nākamo divdesmit gadu laikā.
Loģistikas maršrutu izstrāde kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm pēc tam, kad NATO līderi pagājušajā gadā Viļņā notikušajā samitā vienojās apmācīt 300 000 militārpersonu, kas būtu paaugstinātas gatavības pakāpē alianses aizsardzībai.
Pēc pašreizējiem plāniem paredzēts, ka ASV karaspēks izkāps Nīderlandes ostās, bet pēc tam ar vilcienu caur Vāciju dosies uz Poliju. Krievijas iebrukuma NATO gadījumā ASV karaspēks ieradīsies Roterdamas ostā, bet pēc tam tiks nosūtīts uz austrumiem.
Taču NATO vienojas par maršrutu paplašināšana ar citām ostām, lai būtu pārliecināta, ka Krievija nespēs pārraut sauszemes sakaru līnijas.
“Ukraina ļoti cieš no Krievijas tālas darbības rādiusa raķešu uzbrukumiem loģistikas sistēmām,” sacīja NATO loģistikas pavēlniecības vadītājs ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks.
Ja NATO spēkus, kas ieradīsies no Nīderlandes, sasniegs Krievijas raķetes vai Maskavas spēki sagraus Ziemeļeiropas ostas, alianse koncentrēsies uz Itālijas, Grieķijas un Turcijas ostām.
No Itālijas ostām ASV karaspēks varētu tikt transportēts pa sauszemi caur Slovēniju, Horvātiju un Ungāriju, kurai ir kopīga robeža ar Ukrainu.
Pastāv līdzīgi plāni transportēt spēkus no Turcijas un Grieķijas ostām caur Bulgāriju un Rumāniju, lai sasniegtu alianses austrumu flangu.
Tiek plānots arī transportēt karaspēku caur Balkānu reģiona ostām, kā arī caur Norvēģiju, Zviedriju un Somiju.
Šajos koridoros karaspēku neierobežotu vietējie noteikumi, un tas varētu brīvi transportēt preces bez parastajiem ierobežojumiem.
Pēdējo piecu gadu laikā NATO loģistikas centrs ir veicis pārbaudes, lai izstrādātu dažādus maršrutus, kurus varētu izmantot karaspēka transportēšanai, lai cīnītos pret iespējamo Krievijas iebrukumu.
Ostas Ziemeļeiropā, piemēram, Nīderlandē, Vācijā un Baltijas valstīs, tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.
“Viss ir sakārtots tā, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību – uzticamību un rezerves,” teica Solfranks.
Pēc brīdinājumiem, ka NATO rīcībā ir tikai 5% no pretgaisa aizsardzības, kas tai nepieciešama, lai nosegtu tās austrumu flangu, pastāv bažas par “zeme-gaiss” spējām aizsargāt galvenos loģistikas centrus.
“Izvērtējot Krievijas karu Ukrainā, mēs esam pamanījuši, ka Krievija ir uzbrukusi Ukrainas loģistikas bāzēm. Tas liek izdarīt secinājumus, ka konflikta situācijā vispirms tiks uzbrukts milzīgām loģistikas bāzēm un tās tiks iznīcinātas. Attiecībā uz pretgaisa aizsardzību … Tā vienmēr ir nepietiekama. Es nevaru iedomāties situāciju, kad pretgaisa aizsardzība būtu pietiekama. Tas ir labs piemērs, kā piemērot militāro principu: “Ja tu gribi būt stiprs visur, tu neesi stiprs nekur,” teica Solfranks.
