Avoti: NATO lems par “militāro resursu” izvietošanu austrumu dalībvalstīs 3
Reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju, NATO izvērtēs savas iespējas alianses militāro resursu izvietošanai austrumu pierobežā esošajās dalībvalstīs, ziņo avoti aliansē.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē “izlēmuši uzdot militārpersonām sagatavot plānu, kas varētu ietvert iespējamo papildspēku un militāro resursu izvietošanu,” aģentūrai DPA pavēstījis avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti.
Savukārt kopīgajā paziņojumā ministri paziņojuši, ka nodrošinās “redzamu apliecinājumu NATO (..) kolektīvajai aizsardzībai pret jebkādiem agresijas draudiem aliansei”.
“Mūsu mērķis par Eiroatlantiskā reģiona pilnību, brīvību un mieru nav mainījies, taču Krievija tam metusi nopietnu izaicinājumu,” teikts ministru paziņojumā. “Neatkarīga, suverēna un stabila Ukraina ir svarīga Eiroatlantiskajai drošībai.”
Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus – jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei, ziņo “Diena.lv”.
Ministrs skaidrojis, ka patlaban NATO militārā pavēlniecība izvērtēs no aizsardzības interešu viedokļa, kas un kurā valstī būtu izvietojams. Par bāzes iespējamo atrašanās vietu viņš nevēlējās izteikties. Minētie pasākumi pagaidām plānoti līdz šā gada beigām un tiks koriģēti atkarībā no reāliem riskiem un situācijas, piebilda ministrs.
Rinkēvičs neatklāja, kur plānots izveidot papildu patruļlidmašīnu bāzi un ostu, jo pašlaik izvērtēšanas darbus veic NATO militārie eksperti. Tomēr neoficiāli izskanējis, ka vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi papildus esošajai bāzei Šauļos, Lietuvā, plānots izveidot Igaunijā, bet Latvijā kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis otrdien jau bija aicinājis aliansi izvietot militārās brigādes Polijā, taču citu valstu ministri par karavīru izvietošanu izteikušies piesardzīgi.
“Nē, mums nav vajadzīgi NATO karavīri uz robežas ar Krieviju,” ierodoties uz sanāksmi, uzsvēra Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.
Viņa Norvēģijas kolēģis Berge Brende piebilda, ka NATO “nevajadzētu nevajadzīgi saasināt situāciju”.
Diplomāti norāda, ka vairākas dalībvalstis uzstāj, ka būtu jāizvairās no Krievijas provocēšanas.
“Militāro resursu” izvietošana varētu iekļaut militāro aprīkojumu. Alianse jau pastiprinājusi gaisa spēku patruļas Baltijas valstu gaisa telpā.
NATO apņēmusies pastiprināt sadarbību arī ar Ukrainu, tostarp palīdzot reformēt tās bruņotos spēkus un palielinot to kaujas spējas.
Kā ziņots, ministri otrdienas sanāksmē vienojušies arī iesaldēt visu sadarbību ar Krieviju gan civilos, gan militāros jautājumos.
Tomēr NATO joprojām ir atvērta augsta līmeņa dialogam ar Krieviju, taču “pirmkārt un galvenokārt” jautājumā par Ukrainas krīzi.
“Krīze apšauba pamatprincipus, uz kuriem veidota mūsdienu Eiropa – teritoriālā integritāte, starptautiskās tiesības un suverēnu valstu tiesības lemt pašām savu likteni,” uzvēra alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
