NATO grūtības ar jauno ātro reaģēšanas spēku izveidi 6
Izveidot NATO iecerēto ātrās reaģēšanas vienību ir grūtāk, nekā sākotnēji tika domāts, jo trūkst nepieciešamā aprīkojuma un nav panākta vienošanās par tās finansēšanu, paziņojuši diplomāti.
Septembrī tiekoties NATO samitā Velsā, dalībvalstu līderi lēma par ātrās reaģēšanas vienības izveidi, kuras sastāvā būtu līdz 5000 karavīru, kurus atbalstītu arī gaisa, jūras un speciālie spēki, tādējādi nodrošinot aizsardzību Austrumeiropas sabiedrotajiem, kas ir satraukušies par Krievijas agresiju Ukrainā.
NATO līderi paredzēja izveidot spēku, kas problēmu gadījumā ātri spētu nostiprināt Austrumeiropu. Dažas vienības būtu gatavas ierasties divās dienās, salīdzinot ar pašreizējiem ātrās reaģēšanas spēkiem nepieciešamajām piecām dienām.
“Mēs esam atklājuši, ka šādu spēku izveidē ir vairāk problēmu, nekā alianse sākotnēji paredzēja, kad Velsā pieņēma lēmumu,” norādījis Lielbritānijas vēstnieks NATO Adams Tomsons.
Viens no iemesliem ir NATO bruņoto spēku apjoma samazināšana, kas ierobežo spējas Eiropā pārvietot aprīkojumu.
“Mēs esam tik tālu aizvirzījušies no spējām, kuras Aukstā kara laikā kolektīvajai drošībai attīstīja alianse,” norāda Tomsons.
Nākamajā otrdienā paredzēta NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, lai pārskatītu panākto progresu kopš samita. Februārī NATO cer sagaidīt, ka aizsardzības ministri apstiprinās reaģēšanas spēku lielumu un struktūru.
Tomēr diplomāti nelolo cerības, ka ātrās reaģēšanas spēki būs gatavi līdz 2016.gadam. Nākamajā gadā NATO turpinās uzlabot jau pastāvošos ātrās reaģēšanas spēkus, kas kalpos kā pamatakmens jaunajiem spēkiem.
Cits NATO diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka galvenais jautājums ir par to, kurš maksās un kurš spēkiem nodrošinās karavīrus un aprīkojumu.
No Eiropas sabiedrotajiem tiek sagaidīta ātro reaģēšanas spēku vadības uzņemšanās. Tomēr dažādo spēju dēļ eiropiešiem var nākties paļauties uz NATO lielāko militāro spēku ASV, kas varētu palīdzēt ar smagā bruņojuma gaisa transportu un izlūkošanu.
Lai noorganizētu ātru papildspēku uzņemšanu, Baltijas valstīs, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā paredzēts atstāt mazāk nekā 100 NATO karavīru. Ātrās reaģēšanas vienības rotācijas kārtībā katru gadu atrastos citā valstī, to vadību uzņemoties vislabāk bruņotajām Eiropas dalībvalstīm – Francijai, Lielbritānijai un Vācijai.
Diplomāti norāda, ka jāiesaistās arī pārējiem sabiedrotajiem, neatstājot visu smagumu tikai uz pāris dalībvalstu pleciem.
