NATO ģenerālsekretārs cildina Lietuvu: paraugs citām dalībvalstīm 1
Palielinot izdevumus aizsardzībai, Lietuva rāda labu paraugu citām NATO valstīm, atzinis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, atzinīgi novērtējot Lietuvas apņemšanos 2018.gadā atvēlēt aizsardzībai 2% iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā viņš otrdien uzsvēris kopīgā preses konferencē ar Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli Briselē, lietuvieši devuši “būtisku ieguldījumu aliansē”, sūtot savus karavīrus uz Afganistānu, Irāku un Kosovu.
NATO ģenerālsekretārs arī apsveicis Lietuvu šonedēļ gaidāmajos svētkos – Valsts atjaunošanas dienā, kas tiks svinēta 16.februārī. “Kopā ar NATO jūs vairs nekad nezaudēsiet neatkarību,” viņš paziņojis.
Šogad Lietuva aizsardzībai paredzējusi aptuveni 1,8% IKP, bet nākamgad plāno sasniegt NATO ieteikto 2% līmeni.
Kā preses konferencē norādījis Lietuvas premjers, šie 2% Lietuvai nebūs galīgā robeža.
“Atkarībā no ģeopolitiskās situācijas 2% nav robeža. Mēs piešķirsim tik daudz resursu, cik būs vajadzīgs,” paziņojis Skvernelis. “Mēs zinām, ko nozīmē zaudēt neatkarību, mēs zinām, ko nozīmē to atkarot un atjaunot,” viņš uzsvēris.
2014.gadā, reaģējot uz Krievijas intervenci Ukrainā un militārajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā, Lietuvas parlamentā pārstāvētās partijas vienojās ik gadus palielināt aizsardzības finansējumu, lai tas ar laiku sasniegtu 2% iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan nekādi termiņi šai dokumentā nebija minēti, tika runāts, ka šāds finansējuma līmenis būtu iespējams 2020.gadā, bet tagadējā Lietuvas valdība apņēmusies 2% robežu sasniegt jau 2018.gadā.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja nesen nolēma rosināt jaunu politisko partiju vienošanos par aizsardzības finansējumu, paredzot, ka 2020.gadā tas sasniegtu 2,5% IKP.
Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no IKP – tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.
