NATO brīdina Krieviju par visaptverošu atbildi uz kiberuzbrukumiem 0
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien brīdinājis Krieviju un citus potenciālos pretiniekus, ka NATO ir gatava izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai atbildētu uz kiberuzbrukumiem.
Stoltenbergs ar šādu brīdinājumu nācis klajā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā, kad pastāv bažas par iespējamo ārējo spēku iejaukšanos vēlēšanu gaitā.
Rietumu sabiedrotie ir apsūdzējuši Krieviju par jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā un par kiberuzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, ko Maskava kategoriski noliedz.
“Lai aizsardzība būtu pilnīgi efektīva, potenciālajiem uzbrucējiem jāzina, ka mēs neaprobežosimies ar atbildi kibertelpā, kad mums tiek uzbrukts kibertelpā,” paziņoja Stoltenbergs kopīgā preses konferencē ar Lielbritānijas ārlietu ministru Džeremiju Hantu.
“Mēs varam un izmantosim visas mūsu rīcībā esošās iespējas,” paziņoja NATO ģenerālsekretārs.
Hants pavēstīja, ka Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) pēdējo 18 mēnešu laikā dalījies ar 16 no 29 NATO valstīm ar informāciju par Krievijas kaitnieciskajām darbībām šajās valstīs.
Ministrs norādīja, ka kiberlaikmetā autoritārām valstīm ir tādas iespējas kaitēt brīvām sabiedrībām, par kādām diktatori agrākos laikos varēja tikai sapņot.
“Pēdējie notikumi rāda, ka mūsu ienaidnieki uzskata demokrātiskas vēlēšanas par atvērtās sabiedrības vārīgāko vietu,” viņš piebilda.
Eiropas Savienība (ES) pagājušajā mēnesī akceptēja “mērķētu ierobežojošu pasākumu” īstenošanu, lai atvairītu un atbildētu uz kiberuzbrukumiem.
Hants sacīja, ka jaunais ES sankciju režīms ir tikai viena no iespējām.
Stoltenbergs un Hants atteicās paskaidrot, kādus soļus NATO varētu spert.
Londonas attiecības ar Maskavu ir pasliktinājušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas laikā, un to pasliktināšanās kulminācija bija pērn, kad Lielbritānijā tika saindēts bijušais Krievijas izlūks Sergejs Skripaļs.
Lielbritānija apgalvo, ka ieguvusi pierādījumus, ka šo uzbrukumu izplānoja augsta ranga amatpersonas Maskavā un īstenoja Krievijas militārais izlūkdienests.
Kremlis britu veikto izmeklēšanu un secinājumus nodēvējis par nepārliecinošiem un politiski motivētiem.
Taču Maskavai pēc šī uzbrukuma nācās piedzīvot gandrīz 150 diplomātu izraidīšanu no Krievijas vēstniecībām ārvalstīs. Maskava atbildēja ar līdzīgu soli.
