Vācijas kanclere Merkele NATO bāzi Latvijai nesola 18
Vakar Latvijā vienas dienas darba vizītē viesojās Vācijas kanclere Angela Merkele, kas no jauna apstiprināja savu iepriekš pausto viedokli, ka Austrumeiropas valstīs pastāvīgai NATO sabiedroto bāzei nav jābūt, taču Baltijas valstu drošību iespējams stiprināt citādi. Līdzīgās domās ir arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.
Savu vizīti Latvijā Merkele sāka ar svinīgo ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tobrīd pie monumenta bija sapulcējušies ap 200 cilvēku – lielākoties tie bija tūristi un vietējie garāmgājēji. Šeit sastaptais informācijas tehnoloģiju students Reds Karlsbergs kritizēja Vācijas nevēlēšanos izvietot NATO bāzes Austrumeiropā: “Tās būtu nepieciešamas. Krievija ir izrādījusi neizmērojamu agresiju Ukrainā. NATO bāze Latvijā būtu papildu drošības garantija.” Satiktie vācu tūristi lielākoties priecājās par iespēju savu braucienu papildināt ar negaidītu notikumu – redzēt kancleri dzīvē. Vilfrīds Fogels no Lejassaksijas federālās zemes uzsvēra, ka viņš kancleri vērtē ļoti pozitīvi viņas sasniegumu dēļ un arī attieksme pret lietām un lēmumi viņai esot izsvērti, pamatoti un strikti. “Ārpolitikā Vācija darbojas ļoti labi, lai saglabātu mieru pasaulē. Jāņem vērā Vācijas uzskati Ukrainas, Izraēlas un Sīrijas jautājumos. Abām lielajām koalīcijas partijām – kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem – ārpolitikā nav būtisku atšķirību, tās ir vērojamas iekšpolitikā. Vācija ilgstoši ārpolitikā rīkojas konsekventi,” sacīja V. Fogels.
Pirmā pie Brīvības pieminekļa ieradās Latvijas premjera Laimdota Straujuma klasiskā tumšā kostīmā un vēlāk ieradās A. Merkele, kura, kontrastējot, bija tērpusies vasarīgi – baltās vieglās biksēs un viegli sarkanā žaketē. Pēc ziedu nolikšanas A. Merkele devās sasveicināties ar cilvēkiem, un daudzi šos mirkļus iemūžināja fotogrāfijās. Kāds vācietis teica, ka viņš arī ir no Templinas, kur uzaugusi kanclere. Trimdas latvietis Māris no Floridas, sasveicinoties ar daudzu mediju ieskatā pasaulē ietekmīgāko sievieti, teica četrus vārdus: “Apturiet Krieviju! Palīdziet Ukrainai!” Viņš uzskata, ka Vācija baidoties runāt skarbāk ar Maskavu, jo tās ekonomika ir pārāk cieši saistīta ar Krieviju. “Noteikti Latvijā vajag NATO karabāzes, Merkelei par to ir jāpadomā. Es pat gribētu, lai Latvijā arī izvieto raķetes, bet no ASV prezidenta Baraka Obamas to lietu nesagaidīt,” sprieda Māris.
Vēlāk preses konferencē pēc tikšanās ar L. Straujumu Vācijas kanclere norādīja, ka viņa izprot Latvijas un pārējo Baltijas valstu rūpes par drošību. “Mums ir NATO līguma 5. pants – tas nav rakstīts tikai uz papīra, bet ir realitāte un tas paredz reālu rīcību. Mums jāsagatavojas un jābūt stiprākiem nekā pirms gada,” piebilda A. Merkele. Viņa uzskata, ka jāpastiprina dažādu NATO militāro manevru intensitāte reģionā, lai sabiedrotie vajadzības gadījumā spētu reaģēt. Tomēr viņa izslēdza iespēju, ka Latvijā vai kādā citā Baltijas valstī varētu būt NATO sabiedroto bāze. “Vācijas politiskais uzstādījums ir, ka Latvijai vajag cita veida pasākumus un ieguldījumu, nevis ilgstošu [NATO spēku] klātbūtni. Mēs izprotam Latvijas sarežģīto situāciju, un mūsu pienākums ir tai palīdzēt,” uzsvēra kanclere.
Viņa arī norādīja, ka ir lasījusi Latvijas intelektuāļu vēstuli, kas tika izplatīta pirms viņas vizītes, ar aicinājumu apsvērt iespēju Latvijā izveidot NATO karabāzi. Tomēr A. Merkele norādīja, ka karabāzu izveides gadījumā tiktu pārkāpts NATO – Krievijas līgums, bet Vācija negrasās to pārkāpt. L. Straujuma pauda līdzīgu pozīciju kā A. Merkele. “Nedomāju, ka mūsu pozīcijās ir liela atšķirība. Mums vajag ilgstošu NATO sabiedroto spēku klātbūtni – tās varētu būt dažādas mācības un vingrinājumi un uzlabojumi aizsardzības infrastruktūrā,” teica L. Straujuma un pauda gandarījumu par Vācijas valdības vadītājas teikto, ka NATO līguma 5. pants nav tikai uz papīra.
A. Merkele sacīja, ka Vācija sniegs atbalstu Latvijai ar padomu, prezidējot ES Padomē. Kanclere augsti novērtēja abu valstu sadarbību profesionālās izglītības reformu jomā, kā arī pauda gandarījumu, ka Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un to apmeklē ne tikai vācu tūristi, par ko viņa pārliecinājusies pie Brīvības pieminekļa. Savukārt, jautāta par Krievijas embargo attiecībā uz ES pārtikas produktiem, A. Merkele norādīja, ka tagad nepieciešams citādi pieiet ekonomikai un saišu veidošanai un katra uzņēmēja atbildība ir, kādas valstis tie izvēlas par saviem noieta tirgiem. L. Straujuma par Krievijas īstenotajām sankcijām teica, ka Vācija piedāvājusi savu atbalstu un pieredzi, kā realizēt savus produktus citās pasaules valstīs.
Vakar viņa tikās arī ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Pēc tikšanās Valsts prezidents sacīja: “Vācija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežas.” Vācijas kanclere sarunā atzinusi, ka drošības situācija Baltijas reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies.
“Krievija neticamā kārtā ir atjaunojusi veco domāšanu teritoriālā kontekstā ne tikai retoriski, bet arī praktiski. Mans mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti,” teikusi Merkele.
