NATO bataljonu Latvijā varētu gaidīt pavasarī 4
Precīzāka informācija par to, kāda veida spēki būs iekļauti Latvijai paredzētajā starptautiskajā bataljona līmeņa kaujas grupā, kā arī kopējās ar uzņemšanu saistītās izmaksas, būs zināmas rudenī, savukārt vienība varētu ierasties nākamgad pavasarī, pirmdien žurnālistiem skaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd neesot indikāciju, ka Latviju varētu pamest ASV spēki, kas jau kopš 2014.gada atrodas Baltijā.
Garisons skaidroja, ka šobrīd ir pāragri prognozēt, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams infrastruktūras uzlabošanai sabiedroto spēku uzņemšanai, jo tikai tagad sāksies konsultācijas ar bataljona vadošo valsti Kanādu un citām šajā kaujas grupā plānotajām valstīm par konkrētām vajadzībām.
NATO līgums gan paredz, ka katra valsts sedz savas uzturēšanās izmaksas, taču, kā atzīmēja Garisons, sarunu rezultātā var vienoties par citiem risinājumiem.
“Šobrīd izskatās, ka Kanādas vadītā vienība varētu ierasties ne ātrāk par nākamā gada pavasari. Kopējās izmaksas varēs aplēst tikai rudenī, kad būs zināmas konkrētas vajadzības no Kanādas un pārējām bataljonā iesaistītajām valstīm. Skatīsimies, kādā veidā izmantot esošo finansējumu, taču, ja būs nepieciešamas papildu izmaksas, tad tiks meklēts atbilstošs risinājums,” skaidroja AM valsts sekretārs.
Garisons atgādināja, ka ārvalstu karavīru uzņemšanai pirmkārt būs nepieciešamas kazarmas Ādažu bāzē un jau šobrīd ir sākta plānošana jaunu kazarmu celtniecībai. Kamēr kazarmu būvniecība tikai notiek, kā pagaidu risinājumi ārvalstu karavīru uzņemšanai tiek vērtēta dzīvošana teltīs, konteinertipa mītnēs vai arī izmantojot esošo infrastruktūru. Plānots, ka starptautiskais bataljons pamatā uzturētos Ādažu bāzē.
Tāpat Garisons atgādināja, ka sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešams attīstīt poligonus, kas vajadzīgi arī pašu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Šobrīd ir sākts Ādažu poligona paplašināšanas projekts, kā arī poligona attīstīšana Alūksnes apkaimē. Tāpat sarunas ievadītas par jauna poligona izveidošanu pie Daugavpils Zemessardzes vajadzībām un tiek vērtēta Skrundas bijušā lokatora pilsētiņas pārņemšana.
“Viss, ko investējam ārvalstu spēku uzņemšanai, faktiski [tiek] investēts pašu NBS vajadzībām, jo atbilstoši poligoni vajadzīgi arī pašiem NBS,” uzsvēra Garisons.
Jau ziņots, ka saskaņā ar NATO samitā lemto un Latvijas aizsardzības nozares vadības paziņoto Latvijā dislocējamo NATO daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu veidos Kanāda un Polija. Garisons gan uzsvēra, ka aptuveni ir iezīmējušās arī pārējās valstis, kas varētu vēl papildināt bataljonu. Viņš gan ne apstiprināja ne noliedza iepriekš neoficiāli izskanējušo informāciju, ka bataljonā varētu piedalīties arī Itālija, Dānija, Portugāle un Francija.
Gaidāmā bataljona karavīru aptuveno skaitu Garisons pagaidām nevēlējās komentēt. “Standarta bataljons ir aptuveni 600 karavīri, taču, ņemot vērā, ka uz Latviju tiks sūtīta bataljona kaujas grupa, tā ir lielāka, un tas teorētiski [ir] līdz 1000 karavīriem. Konkrētu skaitu AM zinās tikai tad, kad būs zināma vienības struktūra un tas, kādas būs vienības kaujasspējas,” piebilda Garisons.
Viņš arī pastāstīja, ka šobrīd ASV nav devušas AM indikācijas, ka līdz ar bataljona ierašanos Latviju pametīs operācijā “Atlantic Resolve” iesaistītie ASV spēki, kas jau kopš 2004.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni Latvijā.
Nesen Latvijā ieradās kārtējā ASV spēku rotācija – aptuveni 200 ASV 3.kājnieku divīzijas karavīri no Džordžijas štata. Šīs rotācijas karavīri rotas sastāvā Latvijā uzturēsies līdz septembra vidum. ASV spēki uz Latviju atveduši arī deviņus tankus “Abrams”, piecas bruņumašīnas “Bradley”, militārās apvidus automašīnas HMMWV un kravas automašīnas, kā arī cita veida aprīkojumu.
LETA jau maija beigās vēstīja, ka Ādažu militārajā bāzē šogad un nākamgad plānoti vērienīgi projekti, lai tos izmantotu gan nacionālajām vajadzībām, gan NATO sabiedroto uzņemšanai.
Visiem būvprojektiem ir duāla nozīme – tos būvē gan nacionālajām vajadzībām, gan uzņemošās valsts atbalsta funkcijām, un tos būvē gan par valsts, gan sabiedroto finansējumu, iepriekš vēstīja AM.
Šogad Ādažu bāzē plānots pabeigt jaunas kazarmas būvniecību 304 karavīriem un sākt papildus kazarmu būvniecības projektu īstenošanu. Tāpat plānots izstrādāt projekta dokumentāciju karavīru telšu pilsētas 2000 karavīriem izbūvei ar labierīcību ēkām, ceļiem, laukumiem un inženierkomunikācijām, kuru būvniecību paredzēts veikt nākamgad. Tāpat paredzēts renovēt ārējos elektroapgādes tīklus ar jaunām transformatoru apakšstacijām, lai nodrošinātu lielākas jaudas.
Paredzēts sākt dokumentācijas sagatavošanu karavīru sporta kompleksa būvdarbiem, kā arī sākt divu ēku pārbūvi karavīru apmācībai. Plānots arī sākt autoparka rekonstrukcijas darbus NBS mehanizācijas projekta vajadzībām un sabiedroto kaujas tehnikas novietošanai un apkopei.
Šogad bruņoto spēku infrastruktūras vajadzībām ir ieplānoti 23,5 miljoni eiro, bet 2017.gadā – jau 42 miljoni eiro. Vienlaicīgi notiek darbs pie ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāna nākamajiem 12 gadiem sagatavošanas.
Līdz 2018.gadam Ādažu poligonā paredzēts paplašināt teritoriju par aptuveni 5200 hektāriem, paredzot jaunas iespējas apmācībām ar vieglajiem strēlnieku ieročiem, kaujas tehniku un artilēriju, kā arī kaujām pilsētvidē.
Kā ziņots, nolūkā atturēt Krieviju no iespējamās agresijas, NATO dalībvalstu līderi pagājušās nedēļas izskaņā Varšavā notikušajā samitā apstiprināja četru daudznacionālu bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.
Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.
