Iepriekš krieviem ļautu ieņemt Baltijas valstis. Kažociņš par to, cik būtiski mainījusies NATO politika 213
“Kopš 2022. gada februāra NATO atturēšanās politika ir kardināli mainījusies,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” atzina Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.
Viņš atgādina, ka savulaik Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda, ka NATO piedzīvo “smadzeņu nāvi”. Šāds paziņojums no viņa puse bija ļoti ekstrēms, taču Makronam bijusi taisnība.
“Vai viņš tiešām tā domāja, vai tas vienkārši bija veids kā iekustināt šo procesu – grūti pateikt, bet, kas ir visbūtiskākais – īpaši no skatoties no militāra viedokļa, ka NATO atturēšanās politika ir kardināli mainījusies,” viņš atzina.
Kažociņš uzsver, ka līdz 2022. gada februārim NATO attiecībā uz Baltijas valstīm bija izstrādāta atturēšanas politika ar sodīšanu. Vislabāk to raksturojusi Igaunijas premjere Kaja Kallasa – NATO ļaus krieviem ieņemt Baltijas valstis, tad saposīsies un sešus mēnešus vēlāk nāks un tās atbrīvos.
Šobrīd tā no atturēšanās mainījusies uz pretestību un nepieļaušanu. Tāpēc ASV prezidents Džo Baidens uzsver cīņu par katru centimetru, katru pēdu NATO zemes.
Kažociņš norāda, ka no militāra viedokļa tas ir iespējams.
Bijušais SAB priekšnieks akcentē, ka Krievijas karaspēka iebrukuma gadījumā pretdarbībai ir jābūt jau no paša sākuma pretējā gadījumā Narvā, Daugavpilī, Viļņā piedzīvosim to pašu situāciju, ko redzējām Mariupolē, Bučā, Irpiņā.
Jau vēstīts, ka jaunie NATO aizsardzības plāni, kas tika apstiprināti alianses samita laikā Viļņā 11.jūlijā un 12.jūlijā, ir paredzēti ne tikai atturēšanai, bet arī aizsardzībai.
Līdz šim galvenais mērķis bija nodrošināt atturēšanu, piemēram, ar karavīru un ekipējuma skaita atrašanos Latvijas teritorijā, taču jaunie plāni ir enerģiskāki.
Viļņā apstiprinātajos NATO aizsardzības plānos ir precīzi noteikti nepieciešamie resursi – vienību un spēju skaits, kā arī laika limiti, kādā karavīriem jābūt gataviem izpildīt uzdevumus.
