NATO attīstīs pretraķešu aizsardzības sistēmu par spīti Krievijas iebildēm 0
Pēc 13 gadu pārtraukuma NATO līderu samits atkal notiek ASV, šoreiz par vēju pilsētu dēvētajā Čikāgā, prezidenta Baraka Obamas mājvietā.
Milzīgajā Makormika izstāžu centrā, kas nosaukts tā idejas autora un izdevuma “Chicago Tribune” redaktora Roberta Makormika vārdā, divas dienas 50 valstu līderi, gan dalībvalstis, gan partnervalstis, kaldina plānus, kam būtu jārada vēsturiskas izmaiņas, – kā NATO izdzīvot laikā, kad valstu aizsardzības budžetos robus cērt krīze, kā taupot radīt jaunu tā sauktās viedās aizsardzības veidu, kā attīstīt pretraķešu aizsardzības sistēmu, veidot tālākās attiecības ar Krieviju, paplašināties un beigt operācijas Afganistānā, saglabājot daļēju klātbūtni.
Latvijas delegācijas sastāvā Čikāgā ieradies Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs un citas amatpersonas.
Krievija nediktēs noteikumus
“Iepriekšējā samitā Lisabonā mēs vienojāmies radīt pretraķešu aizsardzības sistēmu. Šodien Čikāgā mēs to esam pasludinājuši par realitāti,” tā īsi pēc NATO valstu vadītāju sanāksmes, kuras gaita tradicionāli slēgta plašākas publikas acīm, vairāku simtu ārvalstu žurnālistu priekšā sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens. Alianses līdera paziņojums nebija negaidīts, par spīti tam, ka ar asu reakciju varētu neskopoties Maskava. Krievija jau sen bargi kritizē NATO ideju par sistēmas veidošanu ar punktiem Eiropas teritorijā, kas, pēc Maskavas sacītā, rada draudus tās drošībai. Krievija neiebilstu pret šīm aktivitātēm no NATO puses, ja vien alianse atļautu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.
Taču NATO, lai arī vēlas Krieviju kā sadarbības partneri, tomēr ietur distanci un ļauj iesaistīties līdz zināmai robežai. Tas Maskavu neapmierina, tāpēc Krievija draud ar jaunu aukstā kara posmu un savu raķešu izvietošanu pie NATO valstu robežām.
Tieši šis ir viens no iemesliem, kādēļ NATO samitā Čikāgā, lai arī aicināts, neieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. “Mēs turpināsim dialogu ar Krieviju. Esam nolēmuši attīstīt NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu, tādēļ ka uzskatām raķešu draudus par reāliem un pret tādiem mums vajag aizsardzību. Krievija to nevar bloķēt, jo tas ir NATO lēmums. Taču uzaicinājums Krievijai sadarboties joprojām ir spēkā, mēs turpināsim dialogu ar Krieviju, un es ceru, ka Krievija kādā brīdī sapratīs, ka tas ir mūsu kopējās interesēs,” sacīja NATO ģenerālsekretārs, atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka ar šo žestu alianse no tālākajām sarunām Maskavu izslēdz.
Paredzams, ka pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstīs četros posmos, un diplomāti neslēpj, ka visas sistēmas attīstīšana pilnībā prasīs vairākus gadus. Tās pilnīga iedarbināšana paredzēta 2018. gadā. Pretraķešu aizsardzības sistēma, kā norāda NATO vadība, top, lai aizsargātu NATO no iespējama naidīgu valstu, īpaši Irānas un Ziemeļkorejas, kodoluzbrukuma.
Obama izceļ Baltiju
Bez pretraķešu sistēmas izveidošanas un attiecībām ar Krieviju NATO līderi pie apspriežu galda pievērsās arī alianses darbībai krīzes laikā, kad dalībvalstis taupa budžetus, īpaši uz aizsardzības rēķina. Reti kura no NATO dalībvalstīm patlaban izpilda prasīto un atvēl divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Arī šajā kontekstā Čikāgā izskanēja Baltijas vārds. Gan NATO ģenerālsekretārs A. Rasmusens, gan ASV prezidents Baraks Obama Baltiju minēja kā šobrīd spilgtāko tā sauktās viedās aizsardzības piemēru, kad valstis apvienojas, lai naudu izlietotu ekonomiski, proti, citas NATO dalībnieces sargā Baltijas debesis. “Mēs esam nolēmuši turpināt gaisa patruļas, nevienojoties par noteiktu laiku. Protams, šo kārtību vienmēr var pārskatīt, taču es domāju, ka svarīgi ir tas, ka dalībvalstis ir vienojušās, ka ir labāk izlietot resursus tā, ka valstis, kurām ir lidmašīnas, veic gaisa patruļas, kamēr Baltija var koncentrēt savu ieguldījumu starptautiskajās operācijās,” tā A. Rasmusens. Teorētiski citu NATO valstu nodrošinātajām patruļām Baltijas debesīs būtu jābeidzas 2014. gadā, taču, kā vairākkārt norādījušas amatpersonas un eksperti, Baltijas valstīm iegādāties lidmašīnas un īstenot lidojumus pašu spēkiem ir neiespējami. Tiesa gan, pēc šī NATO lēmuma Baltijas valstīm būs jārēķinās ar lielākiem līdzekļiem, lai gādātu par ārvalstu iznīcinātāju uzturēšanu Šauļu bāzē Lietuvā.
“Trīs valstis līdzšinējai summai – mazāk nekā trim miljoniem eiro – klāt maksās piecus miljonus eiro. Tā nebūt nav liela summa,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
“Nebija neviena vārda, nekādas iebildes, ka tas nebūtu jādara. Dažas valstis vēl uzsvēra, ka Baltijas spēki ir ļoti labi sevi parādījuši, un vēl visam šim aicinājumam vijās cauri doma, ka ir jātaupa līdzekļi un jāizvēlas pareizākais veids, kā katra valsts vislietderīgāk varētu darboties,” tā Valsts prezidents Andris Bērziņš, piebilstot, ka pēc alianses sanāksmes radies iespaids, ka NATO stingri stāv aiz Baltijas valstu muguras, jo īpaši izcelta arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašaizliedzīgā darbošanās NATO uzdevumos.
Latvijas karavīri atstās bāzi Afganistānā
Vairāk nekā desmit gadu ilgušās operācijas Afganistānā tuvojas noslēgumam. NATO, kas jau iepriekš paziņojusi, ka līdz 2014. gadam no valsts izvedīs lielāko daļu karavīru, šajās dienās apspriež, kā turpināt palīdzību Afganistānai jau pēc 2014. gada. Līdz avīzes nodošanas brīdim līderi vēl nebija sēdušies pie galda, lai oficiāli lemtu par Afganistānas misijas noslēguma posmu, taču zināms, ka Čikāgā bija ieradies Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, kurš gatavojās publiskot to Afganistānas provinču un reģionu trešās grupas vārdu, ko drīzumā atdos pašu afgāņu drošības spēku rokās. Pavisam šādi posmi būs pieci, līdz visu valsti būs pārņēmuši pašu afgāņu drošības spēki. Zināms, ka starp provincēm ir arī Farjaba valsts ziemeļos, kur dien Latvijas karavīri.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kam samita laikā bija saruna ar Norvēģijas aizsardzības ministru Espenu Bartu Eidi, apliecināja, ka Latvijas karavīri kopā ar norvēģiem Farjabas provincē esošo Meimanas bāzi atstās jau rudenī, un to karavīru kontingents, kas uz Afganistānu dodas tagad, pārcelsies jau uz citu nometnes vietu Mazarišarifā.
“Viss vēl ir plānošanas stadijā, taču mēs gatavojamies arī šo teritoriju nodot afgāņu rokās,” sacīja A. Pabriks, norādot, ka vēl ir pāragri spriest, cik Latvijas karavīru pēc pārcelšanās Afganistānā paliks un cik dosies uz Latviju. Tikmēr vēl pirms līderu apspriedes eksperti norādīja, ka NATO joprojām nāk klajā ar dažādiem vēstījumiem par Afganistānas nākotni, kamēr daļa valstu cenšas turēties pie vienošanās par 2014. gadu un principu “kopā iegājām, kopā iziesim”, citas paziņo par lēmumu rīkoties jau agrāk. Vēl līdz sanāksmes brīdim domas par karavīru izvešanu no valsts jau līdz šā gada beigām nebija atmetis arī jaunievēlētais Francijas prezidents Fransuā Olands.
