NATO: ātrās reaģēšanas vienības Baltijā var ierasties “zibensātri” 1
NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir “zibensātri”, taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, intervijā atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.
Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.
“Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu.
Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,” sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.
“Pēc militārajiem standartiem tas ir zibensātri, taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību. Te gan būtu jāņem vērā fakts, ka katrai dalībvalstij ir savi militārie spēki, tādēļ straujās reaģēšanas vienību var uzskatīt par sava veida papildspēkiem vai rezervi. Tomēr tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pastāv maza iespēja, ka mūs pārsteigs nesagatavotus un mēs nebūsim spējīgi šo vienību jau laicīgi izvietot,” norādīja Apaturajs, piebilstot, ka NATO “pastāvīgi novēro situāciju”.
Vaicāts, vai pašreizējā Baltijas valstu infrastruktūra ļauj uzņemt šāda veida palīdzību tik ātrā laikā, Apaturajs izvairīgi norādīja, ka tas zināmā mērā ir iespējams, bet visas pārējās nepieciešamās iekārtas un aprīkojums, lai uzņemtu vienības, tiks ieviestas tuvākajā laikā.
“Mūsu Baltijas draugi jau ir norādījuši vietas, kur nepieciešami uzlabojumi, kur kas ir jāizvieto un kā to ir nepieciešams paveikt. Es varu atklāt, ka augsta ranga NATO komandieris jau pirms kāda laika paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks sagatavots viss nepieciešamais. Arī Rasmusens iestājās, lai šis jautājums tiktu atrisināts pēc iespējas ātrāk. Šī ir NATO prioritāte,” sacīja Apaturajs.
Jau ziņots, ka ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Mārtins Dempsijs uzskata, ka NATO nule kā apstiprinātais Gatavības plāns rīcībai, kas paredz alianses austrumu flanga nostiprināšanu, ir nereālistisks, atsaucoties uz vācu žurnālu “Der Spiegel”, septembra beigās vēstīja Polijas Radio.
“Gatavība rīcībai 48 stundu laikā ir nereālistiska,” Dempsijs esot teicis NATO aizsardzības komandieru sanāksmē pagājušajā nedēļā Viļņā.
Viņš sacījis – lai šīs prasības izpildītu, karavīriem “būtu jāguļ uniformās”.
