NATO apstiprina komanvadības štāba elementu veidošanu Latvijā 7
NATO aizsardzības ministri apstiprinājuši NATO komandvadības štāba elementu (NFIU) izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs, tostarp arī Latvijā, aģentūra BNS uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM).
Aģentūra LETA ziņo, ka alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis arī par Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības, kuras sastāvā būs 5000 vīru, izveidi.
Komandvadības štāba elementi tiks veidoti arī Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Ministru sanāksmē tika nolemts, ka šo elementu veidošana tiks uzsākta nekavējoties, lai tie sasniegtu sākotnējo gatavību jau līdz nākošajai aizsardzības ministru sanāksmei šā gada jūnijā. Vienlaicīgi aizsardzības ministri vienojās par sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norāda, ka Latvija ir gatava uzsākt komandvadības elementa izveidi un nodrošināt nepieciešamo atbalstu tā darbībai. Vienlaikus Latvija sagaida, ka sabiedrotie aktīvi iesaistīsies tā darbībā ar pieredzējušu personālu, kā arī nodrošinās NATO kopējo resursu izmantošanu komandvadības elementu funkciju īstenošanā.
NATO aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka ir sasniegts būtisks progress Velsas samita lēmumu īstenošanā un ka nākamajā ministru sanāksmē jūnijā ir jāapstiprina atlikušie lēmumi par infrastruktūras modernizāciju un reaģēšanas spēku piemērošanu pašreizējai drošības situācijai, kā arī detalizētu militāro vingrinājumu programmu.
Ministri apsprieda arī Alianses spēju reaģēt uz jaunajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Tika norādīts, ka sabiedrotajiem jārod risinājums Alianses spējai reaģēt uz tā saucamajiem hibrīddraudiem ar atbilstošu spēju attīstību.
“Gatavību reaģēt uz hibrīddraudiem nosaka ne tikai attiecīgās aizsardzības spējas, bet arī politiskā gatavība reaģēt pat tajos gadījumos, kad situācija ir neskaidra un tiek īstenota slēpta agresija. Šāda politiska gatavība reaģēt ir labākais atturēšanas ierocis,” teica Vējonis.