NATO amatpersona: Ukrainai ir juridiskas un militāras tiesības uzbrukt dziļi Krievijas iekšienē 234
Admirālis Robs Bauers, kurš ir NATO ģenerālsekretāra galvenais padomnieks, arī ir norādījis, ka tām valstīm, kas piegādā ieročus Kijivai, ir tiesības ierobežot to izmantošanu, tā šodien vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Ukrainai ir pamatotas juridiskas un militāras tiesības uzbrukt dziļi Krievijas iekšienē, lai gūtu kaujas priekšrocības, tā sestdien, 14.septembrī, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer). “Katrai valstij, kurai uzbrūk, ir tiesības sevi aizstāvēt. Un šīs tiesības neapstājas pie savas valsts robežas,” sacīja Bauers, runājot komitejas ikgadējās sanāksmes noslēgumā. Valstīm ir suverēnas tiesības noteikt ierobežojumus ieročiem, ko tās sūta uz Ukrainu, viņš piebilda.
Savukārt Čehijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Karels Reka (Karel Řehka) sanāksmē sacīja, ka viņa valsts šādus ieroču ierobežojumus Kijivai nepiemēro. “Mēs uzskatām, ka ukraiņiem pašiem jāizlemj, kā to izmantot,” sacīja Reka. Taču vienlaikus viņš arī norādīja uz politiskajiem riskiem un iespējamu eskalāciju: “Ir svarīgi ņemt vērā visus aspektus, tostarp eskalācijas potenciālu un citas lietas.”
2024 NATO Military Committee Conference – Prague, the Czech Republic.#NATOCHoDs#NATOPrague#NATOMC#WeAreNATO pic.twitter.com/l4xVcYCkUT
— Admiral Rob Bauer (@CMC_NATO) September 14, 2024
Abu pieminēto NATO amatpersonu komentāri izskanēja laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) apsver, vai atļaut Ukrainai izmantot ASV nodrošinātos tālās darbības rādiusa ieročus, lai uzbruktu dziļi iekšienē Krievijas teritorijā. Un tie norāda uz domstarpībām šajā jautājumā. Neraugoties uz Kijivas nepārtrauktajiem aicinājumiem Rietumiem ļaut Krievijai uzbrukt dziļāk Krievijas iekšienē, Rietumu līderi joprojām par to šaubās.
Baidens piektdien, 13.septembrī, tikās ar Apvienotās Karalistes premjerministru Kīru Stārmeru (Keir Starmer) pēc viņu augstāko diplomātu vizītes Kijivā, uz kuru tika izdarīts jauns spiediens mazināt ieroču ierobežojumus. Tika uzskatīts, ka diskusijas par tālas darbības rādiusa ieroču triecienu atļaušanu ir apspriestas, taču lēmums netika paziņots nekavējoties, vēsta “Euronews”.
Vašingtona ir atļāvusi Ukrainai izmantot ASV piegādātos ieročus pārrobežu uzbrukumos, lai pretotos Krievijas spēku uzbrukumiem. Tomēr tā neatļauj izmantot tālas darbības rādiusa raķetes dziļi Krievijas teritorijas iekšienē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzstājis uz ASV un citiem sabiedrotajiem, lai tie ļautu viņa bruņotajiem spēkiem izmantot Rietumu ieročus, lai ar tiem mērķētu uz gaisa bāzēm un palaišanas vietām tālāk, jo Krievija pirms ziemas ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas elektrotīklam un inženierkomunikācijām.
Zelenskis aizvadītās sestdienas rītā tieši nekomentēja šo tikšanos, bet teica, ka naktī Ukrainā ir palaisti vairāk nekā 70 Krievijas bezpilota lidaparāti. Ukrainas gaisa spēki vēlāk paziņoja, ka tika pamanīti 76 Krievijas droni, no kuriem 72 tika notriekti. “Mums ir jāpastiprina mūsu pretgaisa aizsardzība un tāldarbības spējas, lai aizsargātu mūsu tautu,” tā sociālajos tīklos rakstīja Zelenskis. “Mēs pie tā strādājam kopā ar visiem Ukrainas partneriem,” komentēja Zelenskis.
Papildu atbalsta un apmācību sniegšana Ukrainai bija galvenais notikušās NATO vadītāju sanāksmes temats, taču sestdien vēl nebija skaidrs, vai tika apspriestas debates par ASV ierobežojumiem. Daudzas Eiropas valstis ir enerģiski atbalstījušas Ukrainu daļēji tāpēc, ka tās uztraucas par to, ka kļūs par nākamo upuri spēcīgākajai Krievijai.
Tikšanās sākumā Čehijas prezidents Petrs Pavels (Petr Pavel) plaši aicināja zālē sapulcējušos militāro spēku vadītājus būt “drosmīgiem un atklātiem, formulējot savus vērtējumus un ieteikumus. “Jo apaļīgāki un mīkstāki tie būs, jo mazāk tos sapratīs politiskais līmenis,” viņš sacīja.
I met with a bipartisan delegation from the U.S. Congress.
I told them that I plan to personally present Ukraine’s plan for victory to President Biden and the presidential candidates from both the Republican and Democratic parties in the near future.
We deeply appreciate the… pic.twitter.com/CytZ5WzjZw
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 14, 2024
Militārie vadītāji regulāri izstrādā plānus un ieteikumus, kurus pēc tam nosūta apspriešanai NATO civilajiem aizsardzības sekretāriem un pēc tam – alianses valstu vadītājiem, raksta “Euronews”.
“Jūs vēlaties vājināt ienaidnieku, kas jums uzbrūk, lai ne tikai cīnītos ar bultām, kas nāk jūsu virzienā, bet arī uzbruktu strēlniekam, kurš, kā mēs redzam, ļoti bieži darbojas no pašas Krievijas uz Ukrainu,” teica Bauers. “Tātad no militārā viedokļa ir labs iemesls to darīt, lai vājinātu ienaidnieku, vājinātu tā loģistikas līnijas, degvielu, munīciju, kas nonāk frontē. Tieši to jūs vēlaties apturēt, ja vien tas ir iespējams,” viņš piebilda.
Taču jāņem vērā arī eskalācijas riski, tā uzskata ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins (Lloyd Austin), apgalvojot, ka viena ieroču sistēma nenoteiks panākumus karā. “Ir vairākas lietas, kas ietilpst kopējā vienādojumā par to, vai jūs zināt, ka vēlaties nodrošināt vienu vai otru spēju,” tā piektdien izteicās Ostins. “Šādos jautājumos nav “sudraba lodes”,” komentēja ministrs. Viņš arī norādīja, ka Ukraina jau ir spējusi uzbrukt Krievijas iekšienē ar savām pašu valstī ražotām sistēmām, tostarp droniem.
Tikmēr Maskavas amatpersonas ir turpinājušas publiskajos paziņojumos brīdināt par to, ka tālas darbības rādiusa triecieni izprovocētu turpmāku eskalāciju starp Krieviju un Rietumiem. Šie izteikumi saskan ar naratīvu, ko Kremlis ir veicinājis kopš kara sākuma, apsūdzot NATO valstis par de facto līdzdalību konfliktā un draudot ar atbildes reakciju. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs (Sergei Ryabkov) sestdien, 14.septembrī, valsts ziņu aģentūrai “Tass” sacīja, ka ASV un Lielbritānijas valdības virza konfliktu uz “slikti kontrolētu eskalāciju”.
ASV prezidents Baidens piektdien noraidīja līdzīgus Krievijas prezidenta Vladimira Putina komentārus, kurš ceturtdien sacīja, ka tālas darbības rādiusa triecienu atļaušana “nozīmētu, ka NATO valstis, ASV un Eiropas valstis ir karā ar Krieviju”. Vaicāts, ko viņš domā par Putina draudiem, Baidens atbildēja: “Es daudz nedomāju par Vladimiru Putinu.”
