NATO aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā pauž “dzelžainu” apņēmību ievērot Vašingtonas līguma 5. pantu 32
Trešdien Briselē notikušās NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā, kurā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), izplatīts kopīgs ministru paziņojums par situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas militārajām aktivitātēm pie tās robežām, kurā ministri pauž apņēmību ievērot Vašingtonas līguma 5.pantu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamentā.
“1920.gadā, kad Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju, tā solīja nekad vairs nepretendēt uz mūsu teritoriju. Šis “nekad” ilga vien 20 gadus, tāpēc mums ir jāsaprot, ka Krievijas drauds ir ilgtermiņa, līdz ar to attiecīgi ir jāstiprina aizsardzības pasākumi visā Austrumu pierobežā. Šodienas aizsardzības ministru paziņojums vēlreiz pierāda NATO vienotību un gatavību nodrošināt visu alianses dalībvalstu aizsardzību un drošību,” skaidro Pabriks.
NATO aizsardzības ministru kopīgajā paziņojumā ir izteiktas bažas par plašo un nepamatoto Krievijas militāro spēku palielināšanu Ukrainā un tās apkārtnē, kā arī Baltkrievijā. Tāpat NATO mudina Krieviju izvēlēties diplomātijas ceļu, nekavējoties pārstāt militāro nostiprināšanos un izvest savus militāros spēkus no Ukrainas saskaņā ar starptautiskajām saistībām. NATO joprojām ir apņēmības pilna savai divējādai pieejai Krievijai – spēcīga atturēšana un aizsardzība apvienojumā ar atvērtību dialogam.
Tāpat paziņojumā teikts, ka Krievijas rīcība nopietni apdraud eiroatlantisko drošību. Lai nodrošinātu visu sabiedroto aizsardzību, NATO izvieto papildu sauszemes, gaisa un jūras spēkus alianses Austrumu daļā un ir palielinājusi alianses spēku gatavību. Tomēr tiek uzsvērts, ka šie pasākumi ir un paliek preventīvi, samērīgi un neeskalējoši. NATO ir gatava vēl vairāk stiprināt savu aizsardzības un atturēšanas stāju, lai reaģētu uz visiem neparedzētiem gadījumiem.
Aizsardzības ministru paziņojumā ir pausta “dzelžaina” apņemšanās ievērot Vašingtonas līguma 5.pantu – sabiedrotie ir vienoti, lai viens otru aizstāvētu.
“NATO joprojām ir apņēmusies ievērot Eiropas drošības pamatprincipus, tostarp to, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savus drošības pasākumus. Mēs vēlreiz apliecinām savu atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei tās starptautiski atzītajās robežās. Kā minēts iepriekš, jebkurai turpmākai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs milzīgas sekas un augsta cena,” vēstīts paziņojumā, kurā tostarp pausta NATO apņemšanās turpināt cieši sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un citām starptautiskām organizācijām, tostarp Eiropas Savienību.
NATO un sabiedrotie turpina īstenot diplomātiju un dialogu ar Krieviju par eiroatlantiskās drošības jautājumiem, tostarp augstākajā līmenī. Tāpat tiekot atbalstīti visi centieni īstenot Minskas vienošanos “Normandijas formātā”.
Alianse pauž gatavību iesaistīties Polijas, kā pašreizējās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētājas, iniciētajā atjaunotajā Eiropas drošības dialogā. Tāpat tiek uzsvērts, ka NATO ir izteikusi būtiskus priekšlikumus Krievijai, lai uzlabotu visu Eiroatlantiskā reģiona valstu drošību, uz ko tiek gaidīta Krievijas atbilde.
Aizsardzības ministri vairākkārt esot piedāvājuši un turpinās piedāvāt turpmāku dialogu ar NATO-Krievijas Padomes starpniecību, un pauduši gatavību iesaistīties. Kopīgajā paziņojumā aizsardzības ministri mudina Krieviju atbildēt, kā arī izvēlēties diplomātijas un deeskalācijas ceļu.
Jau vēstīts, ka 16. un 17.februārī Briselē norisinās NATO aizsardzības ministru sanāksme, kuras laikā tiek apspriestas NATO aktualitātes – pašreizējā reģionālās drošības situācija, iespējas stiprināt alianses atturēšanas un aizsardzības spējas NATO austrumu flangā, NATO dialogs ar Krieviju un alianses atbalsts Ukrainai, ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanos Ukrainas robežu tuvumā.
Tāpat aizsardzības ministri pārrunās taisnīgu aizsardzības sloga sadali, nepieciešamību turpināt investēt aizsardzības jomā un attīstīt bruņotos spēkus, lai stātos pretī aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
