NATO 1340 kilometrus garo robežu pret Krieviju sargās unikālas augstās tehnoloģijas; tās “uz priekšu dzen” Ukrainas karš 124
NATO dalībvalstis pie Krievijas robežas plāno izveidot jaunu, 1340 km garu “dronu robežu”, lai aizsargātos pret “nedraudzīgajām valstīm”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar fronti Ukrainā pludina karaspēku pāri robežai Harkivas virzienā, un viņš, iespējams, plāno jaunus iebrukumus Igaunijā un Zviedrijā. Atbildot uz to, NATO vēlas izveidot augsto tehnoloģiju aizsardzības sistēmu, lai neļautu Putina armijai pārvietoties arī citviet ārpus Ukrainas, par to plašāk raksta tabloīds Metro.
Katrā NATO valstī, kas robežojas ar kontinentālo Krieviju, notiek robežu drošību pastiprināšana, baidoties no Krievijas kārtējās agresijas.
Dronu sienā tiks iekļauta arī pretdronu tehnoloģija, ko daļēji iedvesmoja karš Ukrainā, – tā daļēji veicināja ātrākas inovācijas dronu tehnoloģijā.
Igaunijas iekšlietu ministrs laikrakstam The Baltic Times sacīja: “Tas ir unikāls šāda mēroga pasākums. Dronu novērošana un pretdronu spējas ir ļoti svarīgas gan uzbrukuma atturēšanai, gan arī cīņā pret mūsu austrumu kaimiņa ietekmes darbībām. Kā mēs redzam Ukrainas gadījumā, starp pretiniekiem notiek nepārtraukta sacīkste par tehnoloģiju attīstību, un karadarbībā tiek pastāvīgi atrasti jauni veidi, kā izmantot dronus.”
Šomēnes Polijas pretizlūkošanas dienests ziņoja, ka Kremlis apsver iespēju anektēt daļu Igaunijas un Zviedrijas, kas ir daļa no plašāka plāna pārņemt Baltijas valstis Ukrainas krišanas gadījumā. “Putins noteikti jau ir gatavs kādai minioperācijai pret kādu no Baltijas valstīm, piemēram, lai iebrauktu slavenajā Narvā [Igaunijas pašvaldībā] vai izkāptu kādā no Zviedrijas salām,” ziņoja Polijas laikraksts “Dziennik Gazeta Prawna”.
Tomēr, neskatoties uz Putina imperiālistiskām ambīcijām, viņu pašlaik kavē Rietumu pastāvīgais atbalsts Ukrainai, kas ir bijis spēcīgāks, nekā gaidīts.
Poļu laikraksts vēstī: “Tas, ko Rietumi dara kopā, lai atbalstītu Ukrainu, parāda viņam, ka uzbrukumam NATO Rietumu reakcija būtu vēl lielāka.”
Pēdējās nedēļās vairākas Eiropas valstis jau izteikušas brīdinājumus par Putina pieaugošo agresiju, jo NATO dalībvalstis ir sākušas gatavoties nākamajai kara fāzei.
Polija jau ir paziņojusi, ka vēlas izvietot kodolieročus uz savām robežām, jo Krievija cenšas pārvietot daļu sava kodolarsenāla uz kaimiņvalsti Baltkrieviju un nocietināt Karaļaučiem, Krievijas eksklāvu, kas atrodas starp Lietuvu un Poliju. Tikmēr Baltkrievijas prezidents un Putina līdzgaitnieks prezidents Aleksandrs Lukašenko brīdināja, ka konflikta saasināšanās var beigties ar kodolieroču “apokalipsi”.
Gan Krievijas, gan Baltkrievijas karavīri atrodas pie Baltkrievijas robežas kopš konflikta Ukrainā sākuma, un Lukašenko nesen paziņoja, ka viņa vīri dažu stundu laikā sasniegs Polijas robežu, ja konflikts saasināsies. Lukašenko sacīja: “No Vitebskas esam pārcēluši pāris bataljonus un [tagad] stāvam viens pret vienu ar NATO. Šie bataljoni ir pilnā operatīvajā gatavībā. Trīs stundas un mēs esam klāt!”
