Natālija Ketnere: Atbilde VDK izpētes komisijas loceklim Gatim Liepiņam par komentāru “Ogres kolaborants” 22
Natālija Ketnere: Atbilde VDK izpētes komisijas loceklim Gatim Liepiņam par komentāru “Ogres kolaborants”
26. janvārī portālā LA.LV bija publicēts, LPSR VDK Zinātniskās izpētes komisijas locekļa G. Liepiņa raksts “Kāpēc Ogrei veltītā grāmatā slavina kolaborantu?”
Nu, tad man, ka grāmatas sastādītājai būs jāatbild. G. Liepiņš raksta: “… autore neizvērtē avotus kritiski, apietas ar iegūtajām ziņām pavirši vai vienkārši nezina” un norāda uz vienpusīgi atspoguļotu informāciju par konkrētu personu — Vladislavu Laizānu. Lai gan nav saprotams, kāpēc Gatis Liepiņš pievērsies tikai vienai personai no grāmatas “Pilsēta Ogrē. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”.
Kāpēc nav izmeklēts policijas ģenerāļa Aloiza Blonska liktenis, bijušās sociālo lietu ministres Zinaidas Resnes, kolhoza priekšsēdētāja Edgara Kauliņa dzīves gājums?
Edgars Kauliņš taču arī bija sarkanarmietis, dedzīgs revolucionārs, kura vārdā tagad nosaukta skola Lielvārdē. Cilvēks – leģenda, kuru mīlēja lielvārdieši, saucot viņu par Kauliņtēvu.
Vai, piemēram, izpildkomitejas priekšsēdētāja Aivara Kalniņa liktenis? Viņi visi bija komunisti (bez KP biedra kartes nedrīkstēja ieņemt augstus amatus) un kalpoja padomju varai. Ja pameklētu viņu dzīves gājumā, katram varētu atrast “skeletu skapī”. Bet varbūt šos cilvēkus vajag aizmirst un nekad neatcerēties?
Kā rakstīju grāmatā, praktiski pret katru pilsētas vadītāju, sākot no Jūlija Mārsona (20.gs. trīsdesmitie gadi) līdz Aivaram Kalniņam (20.gs. septiņdesmitie gadi), savulaik tika ierosināta krimināllieta, un bieži tikai intriganu, kuru mērķis bija nogāzt amatpersonu. Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas…
Pēc grāmatas izdošanas man piezvanīja Ogres politiski represēto biedrības priekšsēdētājs I. Kaļķis un pateicās par grāmatu un pastāstīja, ka iepriekš nav zinājis par traģisko Ogres mēra Jūlija Mārsona likteni. Ir ideja viņa piemiņu iemūžināt. Viņš lūdza uzzināt sīkāku informāciju par Mārsona likteni. Viņš atjaunoja kūrortu, taču bija arī iesaistīts tumšās lietās.
Mārsons tērēja domes līdzekļus citiem mērķiem, nekā bija paredzēts, tāpēc jādomā, vai viņu nepieciešams slavināt. Tāpēc, Liepiņa kungs, palīdziet mums šajā jautājumā. Es Ogres sabiedrības vārdā lūdzu uzzināt Ogres pirmā mēra dzīves sīkumus. Starp citu, ar J. Mārsona piemēru tika parādītas visas Staļina laika represiju šausmas tieši tajā grāmatā, kurā, jūsuprāt, es slavinu Ogres kolaborantu.
Ar Vladislavu Laizānu personīgi neesmu tikusies. Par viņa likteni uzzināju no viņa dēla Jura Laizāna. Bija pagājis tikai pusgads kopš V. Laizāna nāves, intervija bija sava veida nekrologs Ogres trikotāžas kombināta darbiniekam V. Laizānam, kuru zināja un cienīja gandrīz viss 6000 cilvēku OTK kolektīvs, tāpēc būtu absurdi dzirdēt no dēla sliktus vārdus par tēvu.
Zinu, ka daudzu paaudžu vecāki ir pateicīgi ārstei Verai Laizānei par palīdzību, kad saslimis kāds bērns. Jebkurā diennakts laikā, vecāki varēja zvanīt un lūgt padomu. Par Laizānu ģimenes “noziegumiem” jums nav pierādījumu, jūs vienkārši pieļaujat : “Grūti pateikt, cik uzticīga padomju režīmam bija Vera Laizāne, bet katru tikko institūtu beigušo sadalē uz šādu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sūtīja.”
Tas nav fakts, bet jūsu pieņēmums. Vainu, kā zināms, var pierādīt tikai tiesa.
Jūsu “Facebook” lapā, Liepiņa kungs, 26. janvāri izlasīju jūsu komentāru – atbildi: Edgars Dudko Gatis Liepiņš: “Es tiešām ticu tam, ko raksti un pieņemu, ka tev ir pieejama faktuāla informācija, ko neesi rakstā minējis, bet saukt kādu par kolaboracionistu un spīdzinātāju, apsūdzību pamatojumu sākot ar vārdu “visticamāk” ir – nu, tā, ne visai uzticami.”
“…visticamāk, tieši kā Latvijas apstākļu pazinēju … Laizāna kā operatīvā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos visticamāk neietilpa “šaušana, pakaļdzīšanās, sēdēšana slēpņos”, bet… cilvēku pratināšana un vervēšana, krimināllietu safabricēšana.
Gatis Liepiņš: Es to tā teicu tāpēc, ka, ja būtu tiesa, es, protams, juridiski nevarētu pierādīt, ka viņš darījis tur to un to (jo dokumenti ir Krievijā), bet tajā pašā laikā izmantojot profesionālo pieredzi un zināšanas, empīriski var secināt, ar ko tajā un tajā nometnē nodarbojās IeM virsnieki. Tā bija nevis vienkārša “kriminālnoziedzinieku nometne”, bet politieslodzīto nometne ar kriminālnoziedzinieku piemaisījumu. Man nav dokumenta par to, ka viņš pratinājis vai vervējis, bet ir zināms, ka vienkārši viņam tur citu nebija ko darīt.
Uzskatu, šeit ir darbs juristiem lietai par goda un cieņas aizskaršanu, jo jūs pats publiskā diskusija atzīstat, ka jums nav reālo faktu. Un ko nozīmē čekists? Vai esat pārliecināts ka V.Laizāns bija ČK (“Чрезвычайная комиссия” dibināta 1917.g.) darbinieks? Un kas ir kolaboracionists? Nu tad visi padomju miliči ir kolaboracionisti. (Redakcijas piezīme – G.Liepiņa raksta sākotnējais, redakcionāli mainītais virsraksts bija “Gatis Liepiņš: Kāpēc Ogrei veltītā grāmatā slavina čekistu kolaborantu?” )
Es neesmu vēsturniece, vienkārši mīlu savu pilsētu Ogri un cilvēkus, kuri tur dzīvo. Es rakstu par to, kā to jūtu, par savām emocijām un iespaidiem. Vai tagad pēc katras intervijas ar kādu senioru man jālūdz veikt pārbaudi “čekas” maisos, lai mani neapvaino kolaborantu slavināšanā?
Tagad apkopoju materiālus par mūsu novadnieku, izcilu dziedātāju, profesoru Paulu Saksu un viņa audzēkni – operdziedātāju Elfrīdu Pakuli. E. Pakules biogrāfija zināma, un jums te būs atkal darbs. Varat pamazam gatavot savu dosjē, bet mani interesē radošas personības attīstība, operas vēsture.
Viena no manām grāmatām ir veltīta Ogres pareizticīgo baznīcas priesterim Georgijam Tailovam, kurš 11 gadus pavadīja VDK nometnēs, jo nacistu okupācijas laikā Otrajā pasaules karā atjaunoja pareizticīgo dzīvi Pleskavas reģionā. Mācītājus no Latvijas joprojām uzskata par kolaborantiem. Viņi bija starp vācu un padomju armiju kā starp āmuru un laktu. Bet cik dzīvību tika izglābts! Viņi paveica varoņdarbu, daudzi gāja bojā, tika nošauti. Padomju vara aizliedza rakstīt par kolaborantiem — garīdzniekiem. Vai tagad atgriežamies pie totalitārā režīma un cenzūras? Pabeigšu ar frāzi “Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!”
Ļoti ceru, ka jūsu pētījums par Jūliju Mārsonu būs tik pat plašs un detalizēts un to publiskosiet jau tuvākajā laikā. Ar nepacietību gaidīsim!
