Našķus veikalā vērtējiet kritiski: kam pievērst uzmanību 0
Neviens bērns nav uzaudzis bez saldumiem. Kādreiz to taču tik ļoti kārojas. Bet kādus kārumus bērniem labāk piedāvāt? Vai droši var dot Latvijā ražotos našķus, kas nopērkami veikalos?
Iegriezos pāris lielveikalos, lai iepazītos ar Latvijā ražoto kārumu piedāvājumu. Jāatzīst, vietējie uzņēmēji ir čakli strādājuši, lai apmierinātu ļaužu tieksmi pēc saldumiem. Veikalu plauktos atradu tik daudz dažādu kārdinošu našķu, ka piefiksēt visu šo produktu sastāvu nebija manos spēkos. Savā blociņā pierakstīju piecu, manuprāt, interesantāko gardumu sastāvu. Tie ir: SIA “Skrīveru saldumi” gatavotais našķis “Labais gardums” (zīmols “Aspasia”, 1,89 eiro, 140 g), SIA “Milzu!” ražotās graudaugu pārslas no kviešiem, auzām ar medu (1,99 eiro), SIA “Perfecto” (Krimuldas pienotava) “Kvikšķi” ar dzērvenēm (2,69 eiro, 140 g), maizes ceptuves “Lāči” “Ķirbju trīsstūrīši” (3,69 eiro, tobrīd ar atlaidi – 2,75 eiro) un šīs pašas ceptuves cepumi “Knīpucis” (2,21 eiro, 180 g).
Kas par šiem našķiem un to sastāvu sakāms uztura speciālistei Lizetei Mālderei: – Cilvēkiem patīk salda garša. Tieksme pēc saldā tiek izskaidrota ar to, ka mammas piens ir salds, kā arī saldā garša saistās ar enerģiju, kas ir nepieciešama, lai izdzīvotu. Nav veikti precīzi aprēķini par to, cik daudz saldumu būtu ieteicams dot bērniem, taču skaidrs, ka tādus saldumus, kuru sastāvā ir rūpnieciski ražots cukurs, savām atvasītēm vajadzētu piedāvāt pēc iespējas mazāk.
Spriežot pēc iepriekš minēto kārumu sastāva, tajos ir apvienoti abu veidu ogļhidrātu avoti – gan vienkāršie cukuri, gan saliktie, kā arī balastvielām un B grupas vitamīniem bagātie, kuru sastāvā ir arī dažādas minerālvielas, kā, piemēram, cinks, kas aukstajā gadalaikā ir ļoti aktuāls.
Izvēloties veikalā saldumus, uzmanība vispirms jāpievērš cukura daudzumam. Piemēram, Skrīveru ražotais “Labais gardums” satur 60 gramus jeb 12 tējkarotes cukura. Tas liecina, ka tas ir ļoti salds produkts, un ēst to lielā daudzumā nevajadzētu. Bērniem pēc trīs gadu vecuma cukura patēriņš dienā nedrīkst pārsniegt 50 gramus.
Otra lieta, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties kārumus bērnam, ir taukvielu avoti – vai izmantots saldkrējuma sviests, margarīns vai varbūt “augu tauki”, aiz kuriem visbiežāk nomaskēti palmu tauki, kas ir vieni no lētākajiem un zemākās kvalitātes. Aiz “augu taukiem” var būt paslēpti arī daļēji hidrogenizētie tauki, kuru sastāvā ir veselībai kaitīgās transtaukskābes. Trešā lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir pārtikas piedevas. Izvēloties saldumus, jāizvairās no pārtikas krāsvielām, jo tās, iespējams, ir vainojamas bērnu hiperaktivitātes attīstībā. Nav ieteicams arī iegādāties produktus, kas satur konservantus. Piemēram, “Lāču” ceptuves “Ķirbju trīsstūrīšu” sastāvā ir konservants kālija sorbāts, kas nav ieteicams kā ikdienas ēdiena sastāvdaļa. Visveiksmīgākais no pieminētajiem Latvijā ražotajiem produktiem, manuprāt, ir “Milzu!” brokastu pārslas. To sastāvā ir liels salikto ogļhidrātu daudzums un salīdzinājumā ar pārējām veikalos nopērkamajām brokastu pārslām mazs cukura daudzums – 1 porcijā vidēji tikai 1 tējkarote cukura.
Izvēloties kārumus bērnam, iesaku kritiski un objektīvi izvērtēt to sastāvu! Uzdodiet sev jautājumu – vai, gatavojot mājās, jūs našķim pievienotu tādas krāsvielas, konservantus un tik daudz cukura. Manuprāt, bērnu vecāki Latvijā varētu iedvesmoties no Skandināvu pieejas – viņi bērniem ļauj našķēties tikai svētku dienās un brīvdienās.
Veikalā nopērkamo našķu vietā atvasītēm labāk iesaku dot žāvētus un svaigus augļus un no tiem tapušus gardumus, piemēram, augļu saldējumu, gatavotu no bezpiedevu jogurta un augļiem. Konfekšu vietā var piedāvāt saldētas ogas un dažādus mājās gatavotus kulinārijas brīnumus.
