Nav skaidrības par biotopu skaitīšanas sekām 0
Pagājušajā nedēļā Kandavā notika Latvijas Mežu sertifikācijas padomes rīkots seminārs, kurā meža īpašniekiem tika stāstīts par prasībām, ar kādām jārēķinās sertificēta meža apsaimniekotājam, kā arī par to, kā varētu noritēt dabas skaitīšana un kādas varētu būt tās praktiskās sekas.
Semināru vadīja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa un izpilddirektors Jānis Švirksts. Diskusijā ar meža īpašniekiem piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) departamenta direktore Gita Strode un ornitologs Viesturs Ķerus.
Tomēr visus interesējošais galvenais jautājums – kādas būs jaunu biotopu apzināšanas sekas –, tā arī skaidri atbildēts netika.
Kaut arī Gita Strode apliecināja, ka dabas skaitīšanas projekta uzdevums ir noskaidrot, cik un kādi dabas vērtību veidi sastopami Latvijā, nesamazinot tautsaimniecībā izmantojamo zemju platību, pēc viņas vārdiem, tas, vai atrastajam biotopam tiks rosināts uzlikt mikrolieguma statusu, būs atkarīgs no atrastajām dabas īpašajām vērtībām.
Runājot par konkrēto labumu meža īpašniekiem no dabas skaitīšanas, Viesturs Ķerus minēja: kad visi biotopi būs uzskaitīti, enerģētiskās koksnes uzpircējiem, kuri, neraugoties uz ciršanas apliecinājumu, šobrīd neiepērk koksni, kas cirsta vietās, kur, iespējams, ir biotops, būs skaidrs, vai šis ir biotops vai nav, un arī meža īpašniekiem būs skaidrs, kā plānot sava meža apsaimniekošanu.
Meža īpašnieki interesējās, vai viņi pavisam noteikti uzzinās par dabas skaitīšanu savā zemē, jo visi nedzīvo deklarētajās adresēs, un vai nebūtu labāk, ja DAP sūtītās vēstules būtu ierakstītas?
Uz to G. Strode atbildēja, ka ierakstītu vēstuļu izsūtīšana visiem zemju īpašniekiem dabas skaitīšanas laikā izmaksātu apmēram vienu miljonu eiro. Viņa apliecināja, ka pirms biotopu kartēšanas pēc zemes īpašnieku deklarētajām adresēm tiks izsūtītas vēstules, lai informētu par aptuveno ekspertu apmeklējumu un atpazīšanas zīmēm.
Vēstules tiks izsūtītas tiem īpašniekiem, kuru zemēs paredzēta vizīte. Tā kā vēstulē būs minēts eksperta kontakttālrunis, zemes īpašnieks var ar viņu sazināties un piedalīties sava īpašuma apsekošanā, kā arī uzdot jautājumus.
Taču zemes īpašnieks nav tiesīgs atteikties no sava īpašuma apsekošanas. To nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants.
Pēc vēstules saņemšanas zemes īpašnieks var veikt savas ierastās darbības zemes apsaimniekošanā, bet par to, ka viņa īpašumā atrasts ES nozīmes biotops, īpašnieks tikšot informēts rakstiski.
