Narva – tālākā ziemeļaustrumu pilsēta, kur jāredz cietoksnis, bastions… 1
Plānojot ceļojumu uz Igauniju, arvien nonākam dilemmas priekšā, ko maršrutā iekļaut un ko laika trūkuma dēļ atstāt nākamajām reizēm. Viena no pilsētām, kas regulāri paliek aiz borta, ir Narva – Igaunijas galējo ziemeļaustrumu pilsēta Austrumviru apriņķī pie Krievijas robežas, kuras ievērojamākais apskates objekts ir Hermaņa cietoksnis, kas kopā ar Ivangorodas cietoksni robežupes Narvas otrā krastā veido vienotu arhitektūras ansambli. No senatnes mantojuma Otrā pasaules kara nesaudzētajā pilsētā vēl neskarta palikusi Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo katedrāle, Rātsnams un vēl dažas ēkas, taču arī starp jaunāko laiku apbūves kvartāliem var atrast interesantus apskates objektus – iemeslu, lai Narvu apciemotu, ne garām skrejot.
Gardais kumoss svešām varām
Pirmo reizi Narvas apkaime minēta Novgorodas hronikā 1171. gadā, bet cietoksnis dibināts 1223. gadā, kad Igaunijas ziemeļos valdīja dāņi. No 1347. līdz 1558. gadam pilsēta piederēja Livonijas ordenim, tad to ieņēma krievi un 23 gadus vēlāk arī zviedri, kuriem nācās atkāpties pēc atkārtotas krievu armijas ofensīvas 18. gs. sākumā, kad Krievijas cars Pēteris I cirta logu uz Eiropu.
19. gs. vidū Narva kļuva slavena kā tekstilrūpniecības centrs, kur darbojās Krenholmas manufaktūra. Tā bija tik varena, ka tās vārds iemūžināts gan tirdzniecības centra, gan pilsētas hokeja komandas nosaukumā, kas savulaik spēlēja PSRS čempionāta pirmajā līgā. Tagad pastaiga Krenholmas kvartālā ir ne mazāk interesanta par Finleisonu fabrikas teritorijas apmeklējumu Tamperē, jo salīdzinot manufaktūras būvapjoms vairākkārt pārsniedz VEF korpusu apmērus Rīgā. Ražošana te turpinājusies vēl līdz 21. gs. sākumam, kad preces izkonkurējuši lētākie ķīniešu izstrādājumi, un nu Krenholmas kvartāls kalpo vien kā vēsturisks lielrūpniecības piemineklis, ko Narvas upe sadalījusi divām valstīm. Teritorija tiek apsargāta, taču aktuāls joprojām ir jautājums par tās apsaimniekošanu, jo vide pamazām degradējas un skaidrs, ka bezgalīgi šāda situācija pastāvēt nevarēs.
Igaunijas Brīvības cīņu laikā 1918./1919. gadumijā Narvā saimniekoja sarkanā armija, vēlāk igauņi pārvaldīja pilsētu arī otrpus upei, taču uzvaru Otrajā pasaules karā Padomju Savienība izmantoja, lai viņus nobīdītu atpakaļ. Acīmredzot uzskatot, ka šī vieta “pirkta” par ļoti dārgu cenu – teju pusmiljona kritušo karavīru asinīm, kas sešu mēnešu smagu kauju laikā gāja bojā, uzlaužot vācu armijas pamatīgi nocietinātās pozīcijas. Starp citu, vācu pusē te karoja ne tikai igauņu, bet arī nīderlandiešu, skandināvu, valoņu un citu tautu leģionāri, taču viņiem dzīvā spēka zaudējumi bija teju desmitkārt mazāki. Protams, ritot tik nopietnai karadarbībai, Narva gandrīz pilnībā tika nopostīta un pēc kara atdzima tā laika tradicionālajā socreālisma arhitektūras stilā, kam mūsdienās īpašas vērtības nav.
Cietoksnis ar ziemeļu pagalmu
Tomēr ir citas kultūrvēsturiskas vērtības, tostarp ievērojamākā ir Hermaņa cietoksnis (13. – 17. gs.) – vecākais un lielākais cietoksnis Igaunijā, kas kopā ar Ivangorodas cietoksni Narvas upes pretējā krastā veido vienu no unikālākajiem arhitektūras ansambļiem Ziemeļeiropā, kur katru vasaru notiek viduslaiku svētki ar bruņinieku cīņām.
Trīs cietokšņa spārni un Hermaņa tornis ir pieejams arī tūristiem. Ziemeļu pagalmā mēģināts atdzīvināt 17. gadsimta vidi – tā laika pilsētas kvartālu ar mājām, cilvēkiem un viņu ikdienas dzīves norisēm. Te darbojas četras vēsturiskās amatnieku darbnīcas, aptieka, un var izmantot naudas mijēja pakalpojumus. Vasarā Ziemeļu pagalmā ierodas arī ceļojošie amatnieki, kas gatavi parādīt savas iemaņas un paskolot zinātkāros ceļotājus. Narvas cietokšņa muzeja ekspozīcija atklāj pilsētas vēsturi no 13. līdz 20. gadsimta sākumam, un mākslas galerijā var apskatīt gan muzeja mākslas kolekcijas, gan igauņu un ārzemju autoru darbu izstādes.
Bastioni un kazemāti
Šobrīd lielākā daļa Narvas iedzīvotāju ir krievi, jo vācu laikā pilsētnieki tika evakuēti, lai neciestu kaujās, bet, sākoties padomju ērai, vietējiem igauņiem šeit vairs neļāva atgriezties. Taču diezgan krieviskajā pilsētā saglabājies daudz liecību no zviedru valdīšanas laikiem, jo Zviedrija reiz gribēja izveidot Narvu par vienu no savas valsts reģionālajām galvaspilsētām un tādēļ 17. gadsimtā sāka būvēt nocietinājumus, kuru autors ir militārais inženieris un arhitekts Ēriks Dālbergs (viņa vārdā nosaukta brīvdabas estrāde). No septiņiem bastioniem saglabājušies seši, un visiespaidīgākais ir atjaunotais Viktorijas bastions, kura kazemātos un šaujampulvera pagrabā esošā ekspozīcija iepazīstina ar visas aizsardzības sistēmas vēsturi. Nākotnē plānots restaurēt vēl divus bastionus “Honor” un “Gloria”. Tā kā kazemātos dzīvo liela sikspārņu kolonija, ziemā tie apmeklētājiem ir slēgti. Toties var pastaigāties pa Narvas vecāko parku (19. gs. beigas), kur meklējams čuguna krusts Ziemeļu kara Narvas aplenkuma laikā kritušo krievu karavīru piemiņai (1853) un piemiņas zīme 1918. gada novembra Brīvības cīņās kritušo kareivju apbedīšanas vietā.
Vēl par Zviedrijas varenību atgādina piemineklis “Zviedrijas lauva”, ko Zviedrijas Karaliste uzdāvināja pilsētai, atzīmējot Kārļa XII panākumus Narvā 1700. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā iznīcinot Narvu ielenkušo Krievijas armiju. Piemineklis veidots kā Stokholmas Karaļa pils priekšā esošās lauvas pieminekļa kopija. Uzraksts vēsta, ka Zviedrija atceras vēsturisko panākumu. Otrajā pasaules karā iznīcinātais piemineklis atjaunots, svinot šī notikuma 300. gadadienu. No pieminekļa paveras Igaunijas pieckronu skats – ainava ar divām pilīm, kas attēlotas Igaunijas piecu kronu naudas zīmes reversā.
Kas palicis pāri pēc kara
Sīvo kauju dēļ no skaistās Narvas baroka vecpilsētas palikušas pāri vien pāris ēkas. Bijušajā 17. gs. Rātsnamā (arhitekts G. Toifels), kur sajaukušies vācu, zviedru un itāļu arhitektūras stili, apskatāms kartona makets, kas ļauj gūt nelielu ieskatu pilsētas apbūvē pirms kara, bet bijusī noliktava pārtapusi gleznu galerijā, kur līdz ar citiem eksponātiem jūtama Pēterburgas piepilsētas gaisotne. Bizantiešu stilā celtā Kristus Augšāmcelšanās katedrāle bijusi domāta Krenholmas manufaktūras pareizticīgajiem strādniekiem. Baznīcas sienas un kupols ir veidots no vietējiem ķieģeļiem, bet cokols, kāpnes un rotājumi – no Somijas granīta. Interjerā ievērojams trīsdaļīgais ikonostass un Kristus koka krucifikss (17. gs.). Zvanu torņa augstums ir 28,8 m. Viena no vecākajām Narvas vecpilsētas būvēm ir barona fon Velio māja (19. gs. pirmajā pusē viņš bija Narvas komandants), kur šobrīd mājo Narvas Vecpilsētas valsts skola.
Narvas vēsturiskajā centrā atrodas arī Upes promenāde, apmēram kilometru gara zona, kas stiepjas starp Narvas upi un bastiona mūriem un, pateicoties saviem tematiskajiem objektiem, ir interesanta atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem. Narva iztek no Peipusa ezera un ir Igaunijas ūdeņiem bagātākā upe. Krenholmas sala upi sadala divās daļās. Abās upes daļās atrodas Narvas ūdenskritums, kurā reizi gadā tiek ieplūdināts ūdens, lai varētu vērot aizraujošās ūdens spēles.
Ceļā var doties jau rīt
Kārtīgi aplūkot Narvu var paspēt jau šajā nedēļas nogalē, jo tā tiek dēvēta par Igaunijas rudens galvaspilsētu. Narvas Tūrisma informācijas centrs 12. novembrī plkst. 11 rīko kājāmgājēju ekskursiju “Karaļu pilsēta” (~ 2,5 stundas) pa Narvas senāko daļu kopā ar vēstures zinātņu maģistru Aleksandru Openko. Tās laikā būs iespējams aplūkot arheoloģiskās vēstures liecības, vecās atklātnes ar pilsētas skatiem un dažādus rotājumus.
Lai brīvdienas būtu maksimāli piesātinātas, stundas brauciena attālumā uz dienvidiem no Narvas Kuremā atrodas Peipusa ezers un Pihticas Dievmātes Aizmigšanas sieviešu klosteris. Tā teritorijā ir vieta, kur var iegremdēties svētītajā ūdenī un paņemt to līdzi uz mājām.
Dodoties uz rietumiem Tallinas virzienā, vērts iegriezties Sillamē pilsētiņā, kas ievērojama ar monumentālo pagājušā gadsimta 50. gadu arhitektūru. Noteikti jāpiestāj arī Somu līča stāvajā dolomīta krastā pie Ontikas un jāredz Igaunijas augstākais ūdenskritums (33 m) Valastē, kas šajā lietainajā rudenī varētu būt samērā iespaidīgs. Ja atliek laika, arī Kukruses Polārā muiža un Kohtla-Jerves Degakmens raktuvju muzejs būs saistošs apskates objekts, bet tuvumā esošais Narva-Jēsū kūrorts piedāvās atpūsties kādā no daudzajām SPA viesnīcām. Nav ko bēdāt, ja mašīna remontā – Narvā ērti var nokļūt arī ar sabiedrisko transportu no Tallinas.
Ja domāts par nopietnāku ceļojumu uz Igaunijas ziemeļaustrumiem ar paviesošanos Narvas robežpilsētā Ivangorodā un citās tuvumā esošajās Krievijas pilsētās vai pat netālajā Sanktpēterburgā, laikus jānoformē Krievijas tūrisma vīza (“Atlantic travel” pie Rīgas cirka – 72 eiro desmit dienu laikā) un jāreģistrē iebraukšanas laiks Krievijā interneta vietnē www.eestipiir.ee vai www.estonianborder.eu, ņemot vērā, ka robežzonā jāierodas stundu pirms noteiktā laika. Jārēķinās, lai tiktu pāri robežai diennakts gaišajā laikā, rinda jāieņem vismaz nedēļu iepriekš.
