1
Ar ko rēķināties
Operācijas veikšanai narkozē paaugstinātu risku rada vecums, jo orgāni ir nolietojušies un var būt dažādas blakussaslimšanas – sirds išēmiskā slimība, stenokardija, sirds un nieru mazspēja, cukura diabēts, pārciesti infarkti un insulti. Ja citādi nevar, narkozi dod pat ļoti smagam slimniekam, piemeklējot atbilstošus medikamentus. Kā uzsver Pēteris Tomiņš, smagi slimiem, novārgušiem pacientiem visgrūtāk ir pārciest nevis narkozi, bet “operācijas slimību”, jo organismam ne vienmēr pietiek resursu, lai sadziedētu radušās brūces.
Viena no biežākajām narkozes komplikācijām ir salauzts zobs vai kronītis. Narkozes laikā pacients tiek elpināts pa īpašu cauruli, ko caur muti vai degunu ievada trahejā cauri balsenei un rīklei. Tā kā tas notiek ar tērauda instrumentu, šaurā mutē var sabojāt vai nolauzt zobu vai sabojāt protēzi.
Retumis mēdz iestāties anafilakse – alerģiska reakcija uz medikamentiem, taču, ja anesteziologs zina, ka jau agrāk bijušas šādas problēmas, no tās iespējams izvairīties. Biežāk rodas alerģija pret muskuļus atslābinošām zālēm un antibiotikām.
Pēc pamošanās
Diezgan bieži, atjēdzoties pēc narkozes, ir nelaba dūša un vemšana, reizēm – halucinācijas un murgaini sapņi, redzes dubultošanās. Pāris dienas iespējamas sāpes muskuļos, ja tie ir maz trenēti. Var būt drebuļi, jo zāles, kas nomāc smadzeņu darbību, maina ķermeņa termoregulāciju un slimnieks operācijas laikā atdziest.
Lielākā daļa narkozes medikamentu no organisma tiek izvadīti diennakts laikā, bet daži saglabājas pat nedēļu. Parasti ar atbilstošām zālēm no mokošām blaknēm ir iespējams atbrīvoties.
Hroniskiem smēķētājiem pēc narkozes var attīstīties pneimonija, jo krēpas kļūst grūti izklepojamas. Ja ir plāns pīpēšanu atmest, Pēteris Tomiņš to iesaka darīt jau vismaz pusgadu pirms operācijas, lai bronhi pagūtu attīrīties. Ja tāda nodoma nav, smēķētājs pirms operācijas pēdējo cigareti drīkst izkūpināt agri no rīta. Pēc tam vajag kārtīgi izklepoties.
