Foto – Shutterstock.com
“Mēs” 0
Vēl vienu no ķīmiskām vielām atkarīgo bērnu māmiņas var pazīt uzreiz pēc viena vienīga vārda – “mēs”. Neiedziļināsimies iemeslos, – iespējams, tas ir muļķīgs ieradums, kas sakņojas pāraprūpē. Galvenais, ka šodien šāda mamma atsaka jau sen izaugušajam bērnam tiesības uz patstāvīgu dzīvi. Viņa būtībā eksistē sapņos, pašas izdomātā pasaulē. “Mēs “norāvāmies”, “mēs ārstējāmies”, “mēs neduramies jau otro mēnesi”… Pērle tikmēr sēž blakus un piekrītoši pamāj galvu, kad to prasa viņam piešķirtā loma.
Reklāma
Reklāma
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
44
Pamatteksts ir “mēs”: “viss tiek kontrolēts”, “es visu risinu un visu daru, kā vajag”. Tā bērns “vada” karuseļu mašīnu, azartiski izspēlējot butaforisko lomu.
Neduras, “noraujas” un ārstējas bērns, nevis māte. Viņš pieņem lēmumu, viņš melo vai cenšas runāt taisnību, viņš cīnās vai nolemj iet atvarā bez pretošanās. Briesmīgajam karuselim ir savs mehānisms un savs karuselītis. Tas nenozīmē, ka nav cerību un nekas nav maināms. Cīnīties un situāciju mainīt ir iespējams, taču vajag no sākuma izlaist no rokām spēļu stūri, paiet soli atpakaļ un sākt runāt par atkarīgo cilvēku trešajā personā.
