Narkoloģe: Atkarības definējam kā jūtu slimības, kad cilvēks sāk meklēt pietrūkstošo ātrajam risinājumam 13
“Laukos vai Antarktīdā, vai jebkurā zemes malā mūsu galvenie faktori, kas nosaka mūsu uzvedību un pašsajūtu ir šīs te emocijas un domas, un viņu saistība. Un šajā gadījumā, ja runājam par atkarībām, tās tomēr definējas kā jūtu slimības,” tā TV24 raidījumā “Dr.Apinis” sacīja narkoloģe Ilze Maksima, diskutējot par atkarībām no alkohola un dažādām vielām.
“Tātad manī kaut kas ir vai dzimst un veidojas, vai kaut kas pietrūkst. Un tad es sāku meklēt pietrūkstošo, vajadzīgo. Un bieži vien tam ātrajam risinājumam, kas kādam ir peļņa vai paša nezināšana, ir dota tā iespēja palīdzēt. Bet būtībā ir šīs emocionālās grūtības – psihoemocionālais komforts, zem tā apkopojot visu, ko mēs ar to saprotam,” skaidroja narkoloģe Maksima.
Piemēram, ja bērns dzīvo alkohola vai citu vielu lietotāju ģimenē, tad šajā gadījumā ir skaidrs, ka vecāki ir aizņemti gan ar savām problēmām, gan ar to lietošanas rituālu un ar to saistītām sekām.
“Bērns tomēr jūtas slikti – nedzirdēts, nesajusts, savā ziņā neatbalstīts, jo galvenā vecāku loma ne vienmēr ir piepildāma pie pašu vecāku grūtībām. Un tajā mirklī bērns, kuram nav dzīves priekšstata saprast, ko es varu izvēlēties un ko nē, viņš tiešām var pazaudēties. Un tie ir galvenie iemesli, kāpēc tā iela var atnākt ar savu piedāvājumu un piekrišana notiek,” tā TV24 raidījumā “Dr.Apinis” uzsvēra Maksima, runājot par atkarību cēloņiem un sekām.
Savukārt, ja vecāki meklē ārstēšanu un “modina savu kritisko domu”, bērnam rodoties jauni priekšstati, kā viņš sev var palīdzēt. “Jo galvenie aspekti ir šie cilvēki, kas ir galvenie cilvēki tā cilvēka [bērna] dzīvē,” sacīja narkoloģe Maksima, runājot gan par pieaugušo, gan bērnu psiholoģiskajām problēmām, tajā skaitā dažādu atkarību rašanos.
