Napoleons nebija “mazs vīrelis” 0
Vispārpieņemtais uzskats, ka ģeniālais karavadonis un Francijas imperators Napoleons Bonaparts (1769 – 1821), kam šogad 15. augustā apritēs 250. gadskārta, bijis maza auguma, ir aplams, jādomā, viņa ienaidnieku radīts, jo īstenībā Napoleona augums atbilda tā laika vidusmēra pilsonim – nepilni 169 cm. Uz to savā jaunākajā grāmatā norāda slavenā francūža dzīves pētnieks, vācu žurnālists un vēsturnieks Ginters Mīhlers (Günter Müchler).
Mīhlera ieskatā, nievīgās runas, ka viņš bijis “mazs vīriņš” – “le petit homme” – savulaik palīdzējušas Napoleona pretiniekiem tik galā ar psiholoģisku nomācošo apziņu, ka šis “punduris” viņus uzvarējis daudzās kaujās.
Pēdējo reizi Napoleona augums tika izmērīts pēc viņa nāves Sv. Hēlēnas salas trimdā 1821. gadā. Tad ārsts konstatēja, ka nelaiķis ir 168,6 cm garš. Daudzus gadus vēlāk viņa auguma izmērus mēģināja restaurēt, izmantojot Parīzes Invalīdu namā glabāto Napoleona mēteli. Tas ir 125 cm garš, kas ļāvis secināt, ka mēteļa nēsātājam augums bijis vairāk nekā 165 cm – gluži kā vairumam tā laikmeta cilvēku.
Laikraksts “Die Welt” šajā sakarā norāda, ka neviena nav nācis prātā par “mazo” saukt Napoleona laikabiedru, Prūsijas karali Frīdrihu Lielo, kaut viņš bijis tikai 160 cm garš.
Iespējams, priekšstats par Napoleona īsumu ir arī optiskā māna rezultāts. Karavīri viņu saukuši par “mazo kaprāli” – Napoleons bieži bija redzams savas uzticamās gvardes priekšā, bet gvardistiem bija augstas lāčādas cepures. Uz to fona komandieris tiešām izskatījās mazs.
Turklāt Francijas imperators nēsāja savu slaveno trīsstūra cepuri – “petit chapeau”, dziļi uzmauktu galvā tā, ka tās malas gandrīz skāra plecus. Napoleonam bija īss kakls, masīvs galvaskauss un rumpis.
“Viņa mīlestība uz savu “petit chapeau” liecina, ka Napoleonam paša auguma garums nešķita problēma. Pretējā gadījumā viņš, zinot ārējā izskata nozīmi sabiedriskajās attiecībās, būtu izvēlējies citas formas cepuri. Tā vietā viņš, reiz izvēlējies, dzelžaini turējās pie savas “pasaules vēsturē nozīmīgās cepures,” uzskata Mīhlers.
Ir zināms šo trīsstūreņu meistars – mesjē Pupārs, kurš ik gadu piegādāja Napoleonam četras viņa iecienītās cepures par 40 frankiem gabalā. Sākotnēji karavadonis nēsājis 56. izmēru, pēc tam pārgājis uz 60. Katra no cepurēm tika nēsāta trīs gadus. 19 no šīm relikvijām ir saglabājušās līdz mūsdienām un izsolēs par tām prasa septiņciparu cenu.
Jāatzīmē, ka “sapresējošu” iespaidu uz Napoleona augumu atstāja ne vien pati cepure, bet tāpat veids kā Napoleons cepuri valkāja – trīsstūrene tradicionāli bija jānēsā perpendikulāri pleciem, taču karavadonis to vienmēr uzvilka galvā “kaujas variantā” – proti, ar stūriem paralēli pleciem.
