NAP nosprauž 7 gadu virzienu – vienlīdzība, produktivitāte, uzticēšanās un reģionālā attīstība 1
Lai izpildītu Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) ietvertos mērķus un pasākumus, paredzēts tērēt 14,5 miljardus eiro, piektdien žurnālistus informēja par NAP2027 atbildīgās institūcijas Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Pēteris Vilks.
Skaidrojot NAP2027 nepieciešamību, Vilks uzsvēra, ka šis ir galvenais valsts attīstības plāns, kas tiek izmantots sarunās ar Eiropas Savienību (ES) par Latvijai nepieciešamo finansējuma apmēru no ES fondiem. Tāpat plāns ir nozīmīgs instruments Latvijā, jo tajā ir iezīmēti mērķi, kurus valsts vēlas sasniegt nākamajos gados.
Četri stratēģiskie mērķi
NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi – vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība.
Plāna vadmotīvs ir – paradumu maiņa, ceļš uz attīstību. “Sabiedrībā ir jāmaina paradumi, tajā, kā attiecamies pret vidi, izglītību, apkārtējiem cilvēkiem. NAP2027 ir ietverti soļi, kas šīs izmaiņas veicinās,” pauda PKC direktors.
Kopumā plāna izstrādes laikā ministrijas iesniedza 538 priekšlikumus dažādām iniciatīvām, kuru īstenošanai turpmākajos septiņos gados būtu nepieciešami 40 miljardi eiro.
Tomēr PKC no iesniegtajiem ministriju priekšlikumiem plānā iekļāva 330, kuru īstenošanai turpmākajos septiņos gados tiks atvēlēti aptuveni 14,5 miljardi eiro.
Tiesa, proporcionāli lielākā summa – virs trim miljardiem eiro – plānota dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Finansēšanas avoti
Pēc Vilka stāstītā, galvenais NAP2027 finansējuma avots būs Eiropas Savienības (ES) fondi, kuru precīzs apjoms vēl nav zināms, jo par ES fondiem vēl notiek debates.
Tomēr pēc piesardzīgākajām prognozēm nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijas kohēzijas politikai varētu novirzīt 5,4 miljardus eiro, lauksaimniecības un zivsaimniecības fondam – 3,7 miljardus eiro, bet par finansējumu atsevišķās ES fondu programmās, piemēram, “Apvārsnis” nāksies konkurēt ar citu valstu projektu pieteicējiem.
Savukārt no valsts budžeta NAP2027 nākamajos septiņos gados varētu tikt novirzīti 2,2 miljardi eiro. Pēc Vilka teiktā, arī šī ir piesardzīga prognoze, jo tās aprēķināšanā tika ņemta vērā Finanšu ministrijas prognoze par valsts budžetā pieejamo fiskālo telpu nākamajos gados.
Tāpat daļa finansējuma NAP2027 īstenošanai tiks rasta pašvaldību budžetos, no citu ārvalstu finansētām programmām, kā arī uzņēmumu līdzfinansējumu.
“ES fondu finansējums būs nozīmīgākais NAP2027 finanšu avots, kuru, atbilstoši ES mērķiem, būs jāiegulda tādās jomās kā klimats, digitalizācija, zinātne, inovācijas, infrastruktūrai un sociālā aizsardzība,” informēja PKC vadītājs.
Indikatīvi lielākais finansējums – 49% no kopējā plānotā finansējuma NAP2027 – būs paredzēts tai sadaļai, kurā ietverta kvalitatīva dzīves vide un teritoriālā attīstība, tajā skaitā “Rail Baltica” īstenošanai.
Turpinās debates
Lai arī patlaban ir sagatavota NAP2027 gala redakcija, tomēr par to joprojām notiek politiskas debates, kā rezultātā plāna galīgā versija varētu tik nedaudz mainīta. Vilks kā piemēru minēja patlaban NAP2027 neietverto, bet Saeimā apspriesto ideju par Daugavpils lidostas attīstīšanu, kam būtu nepieciešami 30 miljoni eiro.
PKC sagatavoto NAP2027 gala redakcijas projektu plānots izskatīt 13.februārī gaidāmajā Nacionālā attīstības padomē, kas dos mandātu šo plānu izskatīt Ministru kabinetā un Saeimā.
Sākotnēji NAP2027 bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi – vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās, tomēr novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi – reģionālā attīstība.
Vienlīdzīgas iespējas
Virziens “Vienlīdzīgas iespējas” tiek definēts kā svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.
“Panāksim ikvienam līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos.
Tādējādi pieaugs produktivitāte, ekonomiskā stabilitāte valstī, sociālā un pilsoniskā aktivitāte un nostiprināsies vidusšķira,” pausts plānā.
Produktivitāte un ienmākumi
Virziens “Produktivitāte un ienākumi” veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei.
NAP2027 teikts, ka produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū.
Atbalstot vietējos uzņēmējus, ieviest inovatīvas, jaunas tehnoloģijas, efektīvākus darba procesus un nodarbināto kompetenču pilnveidošanu – tā rezultātā veidojot uz zināšanām un inovāciju balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.
Sociālā uzticēšanās
“Sociālā uzticēšanās” ir virziens, kas balstās cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties un līdz ar to arī sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai.
“Uzticēties citiem ir vieglāk, ja cilvēks jūtas pārliecināts par sevi, zina, ka tiks sadzirdēts un saprasts, spēj sarežģītās situācijās pielāgoties un bērnībā ir izjutis vecāku rūpes.
Taču to dažkārt apdraud finansiāli sarežģījumi un laika trūkums ģimenei. Uzticēšanās panākama, vairojot sabiedrības iesaisti, līdzsvarojot dažādu sabiedrības grupu intereses kopējam sabiedriskajam labumam un daudz mērķtiecīgāk skaidrojot izvēles un cēloņsakarības, kas ietekmē valsts ilgtermiņa izaugsmi,” teikts NAP2027.
Reģionālā attīstība
Savukārt virziens “Reģionālā attīstība” minēts kā amats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei.
Plānā teikts, ka reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana ir panākama, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darbavietu un pakalpojumu izveidei.
Lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
Uzziņa:
Patlaban spēkā esošā “Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam” (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.
