Nantes katedrāles dedzinātājs noslepkavo katoļu priesteri 57
Patvēruma meklētājs no Ruandas, kas tiek turēts aizdomās par pagājušā gada postošā ugunsgrēka sarīkošanu Nantes katedrālē, pirmdien Francijas rietumos noslepkavojis katoļu priesteri, ziņo par izmeklēšanas gaitu informēts avots.
Avots, kas nav vēlējies atklāt savu vārdu, pastāstījis, ka vīrietis atrodas policijas kontrolē saistībā ar Nantes katedrāles dedzināšanu 2020.gada jūlijā un ka pirmdien Mortaņā pie Sevres viņš pieteicies policijai, paziņojot, ka noslepkavojis mācītāju.
Avots piebildis, ka 60 gadus vecais garīdznieks vairākus mēnešus sniedzis minētajam vīrietim patvērumu savā baznīcā.
Pēc tam, kad Emanuels A. atzinās ugunsgrēka izraisīšanā 2020.gada 18 jūlijā Nantes katedrālē, viņam sākotnēji tika piemērots apcietinājums, bet pēc tam viņš tika atbrīvots, nosakot policijas uzraudzību.
Galēji labējās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna notikušajā jau apsūdzējusi valdību.
Viņa norādījusi, ka Francijā nelegāls imigrants var netraucēti nodedzināt baznīcu, par ko tas netiek izraidīts, un pēc tam ķerties pie mācītāju slepkavošanas.
Savukārt iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns apsūdzējis Lepēnu “polemizēšanā, nepārzinot faktus”. Ministrs paziņojis, ka aizdomās turamo nevarot izraidīt no Francijas, kamēr tas atrodas policijas uzraudzībā.
Lai gan ugunsdzēsējiem ugunsgrēku Nantes katedrālē izdevās apslāpēt divu stundu laikā, tajā tika iznīcinātas 1621.gadā būvētās ērģeles, kas bija pārdzīvojušas gan Franču revolūciju, gan Otro pasaules karu.
Zudumā gāja arī citi nenovērtējami artefakti, tostarp 19.gadsimta mākslinieka Ipolīta Flandrēna gleznojumi un logu vitrāžas, kurās bija saglabājušies stikli vēl no 16.gadsimta.
Katedrāles restaurācija ilgs vēl vairākus gadus.
Dedzinātājs Francijā dzīvojis jau ilgāku laiku un strādājis kā brīvprātīgais baznīcā.
