“Nanoūdens” lietā “Rīgas satiksmei” piemēro 2,4 miljonu eiro sodu 0
Konkurences padome (KP) “nanoūdens” lietā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.
KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās “Rīgas satiksmes” cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.
Vienlaikus SIA “Sava arhitektūra” piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.
Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti “Rīgas satiksmei” kā pasūtītājam, bet “Savai arhitektūrai” kā iepirkuma pretendentam.
Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki – SIA “RS Baltic”, SIA “Alchimica-Latvia”, SIA “UKT Serviss”, SIA “Vialeks” un SIA “HRM” – ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.
KP lietu ierosināja pēc informācijas saņemšanas no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes.
Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka kopumā seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņojuši piedāvājumus divās pašvaldības uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012.gada līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 000 eiro.
Abās cenu aptaujās pretendenti saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju.
Izvērtējot lietas dalībnieku savstarpējo komunikāciju, KP secināja, ka visi pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu.
KP iegūtā informācija liecina, ka “Rīgas satiksmes” amatpersona, kas bija atbildīga par konkrētās preces iegādi, aktīvi iesaistījās piedāvājumu sagatavošanā, saskaņošanā un uzvarētāja iepriekšējā noteikšanā.
“Rīgas satiksmes” iesaisti karteļa veicināšanā apstiprinājis arī tas, ka pretendenti savstarpēji bija informēti par dalību cenu aptaujās vēl pirms to izsludināšanas, informēja KP.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama “Rīgas satiksmes” cenu aptauju “nanoūdens” lietā raksturoja ar vārdiem, kā tā ir “konkurences imitācija un nekāda pārvaldība”.
“Pasūtītāja noteikta amatpersona un seši pretendenti kartelizētajos darījumos bagātīgi izsaimniekoja rīdzinieku naudas makus gandrīz miljona eiro apmērā. Šī ir ļoti rupja un negatīvi vērtējama rīcība ne tikai no konkurences tiesību skatu punkta, bet arī norāda uz pašvaldības uzņēmuma attieksmi pret tam uzticētajiem publiskajiem finanšu līdzekļiem,” pauda Ābrama.
Šis ir otrais iestādes pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos, kurā iesaistīta “Rīgas satiksme”. 2017.gadā KP piemēroja 2,3 miljonu eiro naudas sodu “Rīgas satiksmei” un uzņēmumam “Rīgas mikroautobusu satiksme” par pretlikumīgu braukšanas maksas tarifu saskaņošanu.
“Rīgas satiksme” plāno pārsūdzēt Konkurences padomes lēmumu
Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” nepiekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam par 2,4 miljonu eiro soda naudas piemērošanu un plāno to pārsūdzēt, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas pārstāvis Viktors Zaķis.
Viņš norādīja, ka KP ar minēto lēmumu ir konstatējusi “Rīgas satiksmes” vainu saistībā ar aizliegtu vienošanos attiecībā uz divām cenu aptaujām, kuru organizētāja tā bija, taču KP nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas.
“KP pārkāpumu saskata faktā, ka viens no “Rīgas satiksmes” šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem.
Šāda “Rīgas satiksmes” darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros.
Tomēr KP nevērtēja “Rīgas satiksmes” kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to “Rīgas satiksmes” ieskatā KP ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā,” teica Zaķis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka KP, pieņemot lēmumu, ir pieļāvusi virkni būtisku procesuālo pārkāpumu, kas noveduši pie neobjektīvas lietas izmeklēšanas un prettiesiska lēmuma pieņemšanas.
“To apliecina kaut vai tikai lēmuma pieņemšanas hronoloģija, proti, lieta pret “Rīgas satiksmi” tika ierosināta 2019.gada 12.martā, bet jau 2019.gada 14.martā “Rīgas satiksme” saņēma KP paziņojumu, ka lietā ir konstatēti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti un tie liecina par “Rīgas satiksmes” vainu. “Rīgas satiksmei” tika noteikts 20 dienu termiņš, lai iepazītos ar apjomīgās lietas materiāliem un sniegtu viedokli par paziņojumā konstatēto.
Lai arī “Rīgas satiksme” lūdza termiņa pagarinājumu viedokļa sniegšanai, tai pretēji vispārpieņemtai KP praksei tika atteikts.
Tādējādi tika ierobežotas “Rīgas satiksmes” iespējas iesniegt pierādījumus lietā. Savukārt 2019.gada 12.aprīlī – mēnesi pēc lietas ierosināšanas – KP pieņēma Lēmumu. Tas kopumā liek apšaubīt, vai lieta tika izmeklēta objektīvi un vispusīgi,” pauda Zaķis.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama trešdien preses konferencē norādīja, ka “Rīgas satiksmei” ir tiesības pārsūdzēt konkurences uzrauga lēmumu, tomēr viņa uzsvēra, ka “nanoūdens” lietā tika iegūti pārliecinoši pierādījumi, lai pieņemtu lēmumu.
Savukārt KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs atzina, ka “Rīgas satiksmes” pārmetumi par konkurences uzrauga procesuālajiem pārkāpumiem ir nevietā, jo lieta tika ierosināta jau iepriekš un laika gaitā parādījās jauni pierādījumi un paplašinājās iesaistīto skaits, kas mudinājis KP pieņemt attiecīgu lēmumu.
“KP lēmums tika pieņemts atbilstoši likuma normām,” piebilda Hitrovs.
Jau ziņots, ka “Rīgas satiksmes” “nanoūdens” lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa plāno skatīt šogad 27.maijā. Lietā apsūdzēts bijušais uzņēmuma darbinieks Vjačeslavs Stunžāns, nanolīdzekļu piegādātājs Aleksandrs Bezkorovainijs, revidents Valērijs Baškirovs un Vita Baurovska. Šajā krimināllietā trīs personām inkriminēti divi noziedzīgi nodarījumi par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un divi noziedzīgi nodarījumi par legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.
Papildus vienai no šīm personām inkriminēta arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas.
Ceturtajai personai inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļa legalizēšana.
Lai arī “Rīgas satiksme” atzīta par cietušo, bet nav pieteikusi kaitējuma kompensāciju, kopumā uzņēmumam par pirmo iepirkumu nodarīti zaudējumi 482 060 eiro apmērā, bet par otro iepirkumu 352 182 eiro apmērā.
Savukārt Valsts policijas lietvedībā atrodas vēl viens izdalīts kriminālprocess “nanoūdens lietā”, kurā figurē divas personas, kurām piemērots statuss – “persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “nanoūdens” lietā sodītais uzņēmums SIA “Sava arhitektūra” reģistrēts 2005.gadā. Tā pamatkapitāls ir 2846 eiro, kas vienādās daļās pieder Valdim Onkelim un Mārim Bērziņam. 2018.gadu uzņēmums noslēdza ar 24 480 eiro apgrozījumu un 6228 eiro zaudējumiem.
SIA “RS Baltic” tika likvidēta 2018.gada maijā. Uzņēmuma vienīgā īpašniece no 2014.gada līdz kompānijas likvidēšanai bija Vita Baurovska. Kopš 2013.gada uzņēmums nav nodarbojies ar saimniecisko darbību. Pēdējie iesniegtie finanšu dati par 2012.gadu liecina, ka “RS Baltic” apgrozījums bijis 114 462 eiro, bet peļņa – 4752 eiro.
2012.gadā reģistrētā SIA “Alchimica-Latvia” tika likvidēta 2017.gada oktobrī. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Aleksandrs Bezkorovainijs. Uzņēmums nav iesniedzis finanšu pārskatus par darbību.
2004.gadā reģistrētā SIA “UKT Serviss” tika likvidēta šogad 3.aprīlī. No 2004.gada līdz 2018.gada decembrim uzņēmums vienādās daļās piederēja Jurim Leitānam un Mārtiņam Adrickim. Kompānija pagājušo gadu noslēdza ar 22 393 eiro apgrozījumu un 43 863 eiro peļņu. Laikā, kad “Rīgas satiksme” rīkoja cenu aptaujas, uzņēmuma apgrozījums bija no 1,22 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 2,43 miljoniem eiro 2014.gadā.
2013.gadā reģistrētā SIA “Vialeks” tika likvidēta 2017.gada jūlijā. Uzņēmuma vienīgā īpašniece no 2014.gada līdz kompānijas likvidēšanai bija Vita Baurovska. Šis uzņēmums nav iesniedzis finanšu datus par darbību iepriekšējos gados.
2013.gadā reģistrētā SIA “HRM” tika likvidēta 2018.gada maijā. Tās vienīgai īpašnieks bija Genādijs Blaževičs. Arī šis uzņēmums nav iesniedzis finanšu datus par darbību iepriekšējos gados.
