Namus sāks vērtēt pēc vecuma 11
Valsts zemes dienestā (VZD) plāno novērtēt ģimeņu privātmājas un daudzstāvu dzīvojamos namus pēc to vecuma.
Tādējādi šo ēku īpašniekiem vīd cerības, ka ar laiku tiktu pārtraukts gadiem ilgušais un VZD kultivētais absurds, par ko vairākkārt teikuši “LA” lasītāji. Proti, jo nams kļūst vecāks un arvien vairāk nolietojas, jo pēc VZD ieviestajiem kadastrālās vērtēšanas rēķiniem kļūst arvien vērtīgāks. Attiecīgi – jo nams vecāks, jo par to jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.
Valdībai iesniegtie grozījumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra ģimeņu privātmājas, daudzstāvu dzīvojamos namus, viesnīcas, restorānus un kafejnīcas, birojus, tirdzniecības un ražošanas ēkas, noliktavas – kopskaitā 16 ēku veidus – sagrupēs pēc vecuma, kuru ņems vērā kadastrālo vērtību noteikšanā. Līdz šim vecumu ņēma vērā tikai telpu grupām daudzfunkcionālo ēku vērtēšanā, nosakot divas ēku vecuma grupas – ēkas, kas pirmoreiz pieņemtas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra un par kurām nav ziņu par to ekspluatāciju agrāk, un pārējās ēkas.
Grozījumi noteikumos gan vēl nenozīmē, ka no nākamā gada ģimeņu privātmājām, daudzstāvu dzīvojamiem namiem un pārējiem mainīsies kadastrālās vērtības. Tās katrai ēku vecuma grupai atsevišķi aprēķinās tikai no 2020. gada 1. janvāra. Valsts zemes dienestā to izskaidro ar šā gada maijā pieņemtajiem Kadastra likuma grozījumiem. Pēc šā likuma šim gadam noteiktās kadastrālās vērtības ir “iesaldētas” līdz 2020. gadam, savukārt pēc vecuma tās šādi nav novērtētas.
VZD paredz paaugstināt kadastrālās vērtības ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra, kā arī šo ēku telpām. Paaugstinājums skartu ap 8000 ēku, to skaitā aptuveni 1000 daudzfunkcionālo ēku (aptuveni 32 000 dzīvokļu), 5200 ģimeņu privātmāju un 1800 nedzīvojamo māju īpašniekus. Bet, tā kā par ēku celtniecības gadiem precīzu ziņu VZD uzturētajā nekustamā īpašuma valsts kadastrā joprojām trūkst, šo ēku skaits var palielināties.
Kadastra likumā noteikts, ka ziņas par pirmreizējo ēkas ekspluatācijas pieņemšanas gadu sniedz Tiesu administrācija līdz 2017. gada 31. oktobrim. Ja tai ziņu nav, tad VZD pieprasa vietējām pašvaldībām, kuras tās iesniedz līdz 2018. gada 31. martam. Ja pēc valsts un pašvaldību datiem reģistrētais ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads neatbilst ēkas īpašnieka rīcībā esošajiem dokumentiem, tad līdz 2018. gada 1. decembrim ēkas īpašniekam jāiesniedz VZD dokuments, kas apliecina ēkas ekspluatācijas sākšanas gadu un kuru nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētu bez maksas.
Grozījumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos, kurus valdība skatīs otrdien, 12. septembrī, citstarp paredz tiem nekustamiem īpašumiem, kuriem noteikts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, tuvināt kadastrālās vērtības līdz 70% apmērā no nekustamo īpašumu tirgus vērtības. Šīs pārmaiņas varētu skart aptuveni 9000 zemes gabalu īpašniekus, tostarp ap 7000 Rīgā un Jūrmalā.