Padomjlaiku daudzstāvu namu ekspluatācijas laiks beidzas 2
Liela daļa padomju varas laikā celto daudzstāvu dzīvojamo namu ir nolietojušies tiktāl, ka tuvāko divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā var sabrukt.
Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis saka, ka, neko nemainot, tā dēvēto lietuviešu projektu vai Brežņeva laikā celto sērijveida namu ekspluatācijas laiks beigsies jau nākamgad.
Krītošie balkoni vairs nepārsteidz
Pirmās pazīmes jau esot redzamas – namu ārsienās parādījušās vertikālas plaisas, daži no paneļiem celtie nami pamazām vērpjas.
Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanējusī ziņa, ka Jelgavā kādam pagājušā gadsimta 60. gados celtajam daudzstāvu namam sabrucis balkons, namu apsaimniekotājus pat vairs nepārsteidz. Pēc Viktora Valaiņa domām, neko nemainot, namu sabrukums var izraisīt smagu sociālo krīzi.
Stāvokli vēl vairāk pasliktina arī tas, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecība notikusi gausi. Uzcelto jaunbūvju skaits ir niecīgs salīdzinājumā ar dzīvojamo namu kopskaitu valstī.
Privatizācijas sekas
Viņaprāt, padomju varas laikā celto sērijveida dzīvojamo namu strauja nolietošanās ir kļūdainās privatizācijas sekas. Vairāk nekā puse no 90. gadu sākumā privatizācijai nodotajiem namiem ir privatizēti tikai daļēji.
Nav privatizētas šo namu kāpņu telpas, bēniņi, pagrabstāvi, aprīkojums un iekārtas, kuras daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki neuzskata par sev piederošām, līdz ar to nejūtas par tām atbildīgi.
Turklāt atbildība – tiesības un pienākumi pašlaik izkaisīti 16 likumos un 36 Ministru kabineta noteikumos, kas dzīvokļu īpašniekiem vēl vairāk sajauc galvu.
“Pieņemot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, maldīgi tika uzskatīts, ka ar šīm kopīpašuma telpām šo namu iedzīvotāji paši tiks galā, valstij tur nebūtu jāiejaucas. Tagad skaidri redzams, ka valstij jāiejaucas, iedzīvotāji vieni paši netiek galā,” saka Viktors Valainis.
Pēc viņa teiktā, savulaik kļūda bijusi arī tā, ka dzīvojamais fonds un tā uzturēšana tika nodota Ekonomikas ministrijas pārziņā, tādējādi uzskatot to tikai par ekonomisku problēmu. Toties citās Eiropas valstīs ar mājokļu lietām nodarbojas Labklājības ministrija, pievēršoties tām kā sociālai problēmai. Viņaprāt, pienācis pēdējais brīdis to pašu darīt arī Latvijā.
Diemžēl Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā mājokļi nav uzrādīti kā galvenais darbības virziens, norāda Valainis. Šo sociālo problēmu, viņaprāt, neatrisinās arī mēģinājumi vairāk atbalstīt īres namu būvniecību pilsētās, kur jau pašlaik iedzīvotājiem trūkst dzīvokļu.
Ekonomikas ministrijas reklāmas rullītis
Līdz šim vienīgais valsts atbalsts dzīvojamo namu atjaunošanai ir kopš 2009. gada pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas “ādere”. Taču dzīvojamo namu iedzīvotāji un apsaimniekotāji atzīst, ka piekļūt tai un tikt līdz gatavam namam bieži vien nav nemaz tik vienkārši. Un arī šī “ādere” daudzstāvu namu stāvokli diemžēl nav būtiski uzlabojusi.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, no 2009. līdz 2019. gadam ar ERAF fonda finanšu atbalstu Latvijā atjaunoti 802 daudzstāvu dzīvojamie nami jeb aptuveni 5% no dzīvojamo namu kopskaita.
Pēc Saeimas deputāta teiktā, šis Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir kā reklāmas rullītis tam, kā nami būtu jāatjauno. Bet šis reklāmas rullītis neatrisina briestošo sociālo problēmu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo šajos padomju laikos celtajos namos. Turklāt arī šī naudas “ādere” drīz beigsies, tāpēc atliek vien jautāt valdībai: “Ko iesāksim turpmāk?”
Nevis ekonomiska, bet sociāla problēma
Jautāts, ko dotu ministriju maiņa, Saeimas deputāts atbild, ka tādējādi tiktu atzīts, ka mājokļi ir sociāla problēma, kuras atrisināšana ir valsts pienākums.
“Piemēram, Čehijā, kur padomju okupācijas laikā arī tika uzbūvēti tūkstošiem tādu pašu sērijveida dzīvojamo namu, šo namu uzturēšana un atjaunošana notikusi ar valsts atbalstu un ļoti sekmīgi,” turpina Viktors Valainis. “Čehijas valsts amatpersonas man atklāja, ka dzīvojamo namu atjaunošanā Eiropas fondu naudu nemaz netērē, to izmanto kultūras namu, teātru, slimnīcu un citu publisko ēku atjaunošanai.
Savukārt pieminēto dzīvojamo namu atjaunošana pilnīgi ir valsts budžeta atbalsta programma – namu iedzīvotājiem vienkārši pieejama un efektīvi izmantojama. Kamēr arī Latvija nesekos šim piemēram, tikmēr nekādu uzlabojumu nebūs un liela daļa pieminēto dzīvojamo namu iedzīvotāji arvien vairāk būs apdraudēti.”
Šķiež naudu pētījumiem
Viktors Valainis atzīst, ka viņu pārsteidzis 21. maijā valdības sēdē pieņemtais lēmums no šī gada valsts budžeta vēl iztērēt 280 000 eiro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Latvijas divpusējā projekta “Mājokļu pieejamība Latvijā” īstenošanai.
“Kāpēc no budžeta vēl jāizšķiež 280 000 eiro mājokļu pieejamības un uzturēšanas pētniecībai, ja tai jau agrāk pievērsušies Latvijas augstskolu mācību spēki, tagad arī Valsts kontrole?” nesaprot Saeimas deputāts.
Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins atklāj, ka kopš pagājušā gada novembra departamenta darbinieki esot pievērsušies mājokļu problēmu apzināšanai, balstoties uz 10 pilsētu un novadu pašvaldību sniegtajiem datiem un dzīvojamā fonda apsekojumiem dabā, tostarp kā dzīvojamo namu pārvaldnieki un vietējās būvvaldes izpilda likumā noteiktos pienākumus. Pēc viņa teiktā, ar revīzijas iznākumu un secinājumiem varēšot iepazīstināt šī gada rudenī.
Daudzstāvu dzīvojamie nami
No 1991. līdz 2014. gadam Latvijā uzcelti tikai 2164 daudzstāvu dzīvojamie nami, kas veido 6% no namu kopskaita.
94% jeb 36 956 nami ir uzcelti līdz 1990. gadam.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem
