Ko darīs ar komunālajiem parādniekiem, kā novērsīs ūdens zudumus, kā izlietos uzkrāto remonta naudu? Saruna ar “Rīgas namu pārvaldnieka” jauno vadītāju 7
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko darīs ar komunālajiem parādniekiem, kā novērsīs ūdens zudumus, kā izlietos uzkrāto remonta naudu? Saruna ar Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) jauno valdes priekšsēdētāju RONALDU NEIMANI.
Vai pusgada laikā, kopš esat amatā, būsiet paguvis apzināt saimniecību?
R. Neimanis: Pēc trīs mēnešiem sāka likties, ka kaut kas ir jau skaidrs. Bet tikai vēlāk sāc aptvert, ka tik lielā saimniecībā tā gluži nav. Vajadzīgs vismaz gads.
Pavasarī jāsāk namu remonti un būvniecība, kas ilgs līdz rudenim. Šajos sešos siltajos mēnešos, kad var pievērsties āra būvdarbiem, jāpagūst paveikt ļoti daudz. Plāni šim gadam ir lieli. Diemžēl aizvadītajos divos gados uzņēmums strādāja, kā saka, ar nepilnu jaudu, izpildot tikai aptuveni trešdaļu no ieplānotā apjoma.
Kā tā?
Iemesli bija vairāki. Uzņēmumā nomainījās valde. Pašvaldībā – politiskā vadība, kuras lēmumi ietekmēja uzņēmuma darbību. Diezgan neskaidru iemeslu dēļ tika pārtraukti vairāki iepirkumi. Iznākumā netika noslēgti vairāki ārpakalpojumu līgumi: par ūdens un kanalizācijas cauruļu remontu, par elektrosistēmu remontu, gandrīz gadu nebija būvmateriālu. Remontējām tikai ar pašu spēkiem un tikai to, ko vairs nevarēja atlikt.
Pirms gada tika pārtraukts līgums par daudzstāvu namu liftu remontu. Kā varēja pieņemt šādu lēmumu, tas man joprojām nav saprotams! Mūsu apsaimniekotajos daudzstāvu namos ir aptuveni divi tūkstoši liftu, kuri regulāri jāremontē. Pārtraukto līgumu dēļ pietrūka kāpņu telpu un jumtu remontiem vajadzīgo būvmateriālu. Protams, ka daudz kas no iedzīvotājiem apsolītā palika neizpildīts.
Kur tagad glabājat iedzīvotāju uzkrājumus namu remontiem?
Par iedzīvotāju uzkrājumu uzglabāšanu aptuveni 47 miljonu eiro apmērā esam noslēguši līgumu ar Valsts kasi. Tā izdarījām, lai to neapdraudētu vēl kādas komercbankas sabrukums, kā tas notika ar PNB banku. Izdalot šos 47 miljonus ar 4000 – mūsu, apsaimniekoto namu skaitu – vienam iznāktu kopējais uzkrājums ap 12 000 eiro. Par šo summu daudzstāvu namam ar trim kāpņu telpām pat nevar, piemēram, nomainīt stāvvadus.
Ja šos padomju laikā celtos daudzstāvu namus laikus neremontē, tiem draud sabrukums?
Šie nami vēl nav tik ļoti apdraudēti. Krietni sliktākā stāvoklī ir pirmskara, lielākoties koka dzīvojamās ēkas Pārdaugavā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā. Rīgā tādu ir vairāki simti.
Esmu pārliecināts, ka valstij un pašvaldībai būtu jādomā, kā atbalstīt šo namu iedzīvotājus. Bet viņiem savukārt būtu jāapzinās, ka tas vispirms ir viņu īpašums.
Padomju varas laikā celtajiem sērijveida namiem atrisinājums ir šo ēku kompleksa atjaunošana, proti, konstruktīvo būvelementu stiprināšana, logu un durvju nomaiņa, siltināšana. Bet, lai atjaunotu šos sērijveida namus “RNP” mērogā, būtu vajadzīgi aptuveni 1,7 līdz divi miljardi eiro.
Pašlaik “RNP” vada 115 daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanas projektus.
Jūs atgādināt iedzīvotājiem par atbildību viņiem piederošo īpašumu uzturēšanā. Savukārt no rīdziniekiem, mūsu lasītājiem, pastāvīgi dzirdam sūdzības par “Rīgas namu pārvaldnieka” slikto darbu. Kā tad ir ar jūsu pašu atbildību?
Liela daļa uzņēmumā saņemto sūdzību attiecas uz normatīvajiem aktiem, nevis mūsu vai citu namu pārvaldnieku darbu. Piemēram, ūdens patēriņa starpību, kas veidojas starp namu ievados un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem un neapmierina iedzīvotājus, – to regulē Ministru kabineta noteikumi.
Tas pats par tā saukto zemes piespiedu nomu. Arī iedzīvotāju parādu atgūšanas kārtību un ātrumu reglamentē un prioritāri ietekmē normatīvie akti, nevis pārvaldnieks.
Protams, nevaru noliegt, ka daļa sūdzību ir par mūsu darbiniekiem un mūsu partneriem.
Pēdējais un pats skaļākais bija par uzņēmumu “Ferrus”, ar kuru tikko bijām spiesti lauzt sniega tīrīšanas līgumu. Tāpat saņemam sūdzības par uzņēmumu “Siltumserviss”, kurš apkalpo dzīvojamo namu iekšējos siltuma tīklus. Iedzīvotāji nav apmierināti arī ar mūsu sētnieku darbu.
Varbūt “RNP” varētu uzņemties sakārtot ūdens patēriņa uzskaiti, uzstādot visos apsaimniekoto namu dzīvokļos visiem vienādas uzbūves attālināti nolasāmos ūdens patēriņa skaitītājus?
Finansiāli šī ūdens zudumu problēma ir atrisināma samērā ātri un vienkārši. Vidēji 150 līdz 200 eiro vienam dzīvoklim. Bet to var izdarīt, ja tam piekrīt iedzīvotāji.
Pagājušajā gadā aptaujājām 500 mūsu apsaimniekoto namu iedzīvotājus, kuriem ūdens rādījumu starpība pārsniedza 20%, kas apsaimniekotājam uzliek pienākumu noskaidrot starpības rašanās cēloņus.
Piedāvājumam uzstādīt dzīvokļos šādus attālināti nolasāmus skaitītājus no 500 namiem atsaucās trīs.
Rīdziniekus un mūsu lasītājus satracināja pagājušā gada rudenī pirms apkures sezonas sākuma jūsu izplatītais aicinājums uzņemties kolektīvo atbildību par siltuma parādiem. Ja neuzņemsies, tad namus nepieslēgšot apkurei.
Tā lēma iepriekšējā uzņēmuma valde. Tas bija tāds izmisuma solis, kā mēģināt nosegt siltuma parādus. Bez apkures nami gan nepalika.
Siltuma rēķinu maksājumos, kā zināms, mums ir tikai starpnieka loma, mēs no tiem neko negūstam. Pēc Valsts kontroles atzinuma mēs nedrīkstam maksāt par šo pakalpojumu citu vietā.
Kāpēc ik rudeni pirms jaunās apkures sezonas sākuma sākas šis tracis par parādiem?
Tracis sākas tāpēc, ka šai parādu piedziņai gadiem ilgi nav rasts atrisinājums. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzīst, ka nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus, kas to regulē.
Nelaime tā, ka šie komunālo pakalpojumu parādi piesaistīti parādniekam. Bet vajadzētu tos piesaistīt parādnieka dzīvoklim.
Cik lieli pašlaik ir parādi jūsu apsaimniekotajos namos?
Pagājušā gada beigās tie bija apmēram 39 miljoni eiro. No šīs parādu kopsummas 35 miljonus eiro (ilgāk par trim mēnešiem) bija parādā vairāk nekā 30 000 rīdzinieku.
Zvērinātu tiesu izpildītājiem nodotas 7000 parādu piedziņas lietas kopsummā par 27 miljoniem. Tiesās, kurās spriedums vēl gaidāms, ir lietas kopsummā par pieciem miljoniem.
Bet pavisam parādnieku skaits sasniedz 50 000 līdz 70 000. Tādējādi aptuveni trešdaļa mūsu klientu aizmāršības vai vēl citu iemeslu dēļ ir iestiguši lielākos vai mazākos parādos.
Uzskatu, ka namu apsaimniekotājiem pat nebūtu jānodarbojas ar šo parādu piedziņu. Citos uzņēmumos, piemēram, AS “Latvenergo”, “Tet”, bankās ar parādu piedziņu nemaz nenodarbojas. Tā uzticēta parādu piedziņas firmām. Arī mēs plānojam darīt to pašu.
Nesen sabiedrību satricināja ziņa par 89 gadus veco rīdzinieci Eleonoru Ļaksu, kurai piederošo dzīvokli Lugažu ielā zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs pārdeva izsolē 1000 eiro parāda dēļ. Kaut arī paskaidrojumus policijā tagad sniedz Veinbergs, rodas iespaids, ka bez “RNP” darbiniekiem tas nemaz nebūtu iespējams. Ko par to teiksiet?
Jā, arī man rodas iespaids, ka noticis krimināli sodāms noziegums. Mūsu uzņēmuma iekšējā kontrole neatklāja nekādas pazīmes, ka mūsu darbinieki tajā būtu piedalījušies.
Bet pēc notikušā viens jūsu darbinieks atstādināts un divi citi piepeši sasirguši!
Jā, mēs atklājām gadiem veidotu necaurspīdīgu parādu piedziņas praksi. Atstādināšana saistīta vispirms ar to. Kā atklājās vēlāk, Rolanda Veinberga rokās bija aptuveni 6500 jeb divas trešdaļas no zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodoto parādu piedziņas lietu aptuveni 20 miljonu eiro kopsummā.
Runājot par “RNP” darbiniekiem, vienam darbu esam uzteikuši, bet viņš šo lēmumu ir pārsūdzējis, tāpēc, visticamāk, sekos tiesvedība. Pārējiem diviem joprojām ir darba nespējas lapas.
Kur pašlaik ir šīs 6500 parādu piedziņas lietas?
Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmuma tās nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas vietniekam Andrim Sporem.
Vai vispirms nevajadzētu atgādināt par parādu, nevis uzreiz bezstrīda kārtībā nodot saplosīšanai tiesu izpildītājam?
Uzaicinājumus ar atgādinājumiem jau gan esam izsūtījuši arī agrāk. Un izsūtām joprojām. Diemžēl daļa ļaužu par tiem neliekas ne zinis. Lai turpmāk novērstu šādu īpašuma pārdošanu izsolē, esam vienojušies, ka turpmāk tiesu izpildītāji atgādinājumu saskaņos ar “RNP”.
Tas ļaus mums laikus ievākt ziņas par parādnieku pašvaldības sociālajos dienestos un uzrunāt viņu pašu personīgi.
Jaunā, vēl gatavotā debitoru politika paredz, ka uzrunāsim parādnieku, kurš nav norēķinājies 40–50 dienas un ir parādā, sākot no 50 līdz 100 eiro.
Turpmāk parādu piedziņas lietas nodosim zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc teritoriālā iedalījuma, novēršot iespēju tām nonākt viena izpildītāja rokās. Rīgā strādā pavisam 49 zvērināti tiesu izpildītāji.
2015. gada 28. jūlijā Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši uzņēmuma nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Kas mainījies?
Pēc tā, ko esmu lasījis plašsaziņas līdzekļos, es spriežu, ka tā tas notika ne tikai šajā, bet arī citās Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Aizvadītajos desmit gados “RNP” nomainījušies 28 valdes sastāvi. Bet tajā pašā laikā bija amatu vietas, kurās nemainīgi strādāja vieni un tie paši cilvēki, kuri ietekmēja uzņēmuma darbību, nemaz nebūdami valdēs.
Pašlaik pamazām atbrīvojamies no šī mantojuma.
Vairākos “RNP” auditos atzīts, ka uzņēmums ir veidots haotiski, tas vadīts kā tāda vienas kabatas kompānija un bez izlemt spējīgas valdes.
Uzņēmumam būtu jāpilda tā īpašnieka, nevis kādu atsevišķu cilvēku dotie uzdevumi. Diemžēl aizvadītajos gados tā nav noticis.
Kaut arī uzņēmumā ir ieguldītas prāvas summas digitālo datu sistēmās, mūsu klientiem vēl arvien nav ātri un vienkārši pieejama informācija par naudas uzkrājumiem viņu namos, plānotajiem remontiem utt. Arī ar to mums jātiek galā un visdrīzākajā laikā.
