Namu apsaimniekotāji: Renovējot daudzdzīvokļu mājas ievērojami palielinās mājokļu vērtība 32
Lai iedrošinātu iedzīvotājus neatlikt sava dzīvojamā nama renovāciju, nepieciešams situāciju izvērtēt no mājas uzturēšanas izmaksu puses – gan, ja remontdarbi tiks veikti, gan, ja padomju laikā celtais daudzdzīvokļu nams tiek apdzīvots līdz brīdim, kad uzturēties tajā vairs nebūs droši, raidījumu ciklā ciklā “Tev pieder daudz vairāk kā tikai dzīvoklis” rosina Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Ar uzsaukumu “Tev pieder daudz vairāk kā tikai dzīvoklis!” SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) turpina kampaņu, kas paredzēta klientu informēšanai un izglītošanai par pieejamām atbalsta programmām daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai.
“Ja mums ir dzīvoklis 60. gados celtā daudzdzīvokļu mājā, kur viss iet pamazām uz galu un mums ir izšķiršanās par vai pret renovāciju, tad parēķinot šī brīža izmaksas, pieļauju, ka investīcijas uz vienu dzīvokli šādā mājā ir 15-20 tūkstoši eiro. Protams, mēs varam to nedarīt, pateikt: nē, man to nevajag, es varu dzīvot un mani viss apmierina. Labi, mēs dzīvojam tālāk. Ar katru dienu mums jumts aizvien vairāk tek, sanmezglā arī viss kļūst sliktāk, komunikācijas iet uz galu, apkure nelīdzsvarota – vienam salst, otram ir karsti. Tā mēs dzīvojam tālāk un ar katru brīdi šīs lietas prasa papildus investīcijas, un bez atbalsta,” situāciju ieskicē Ģ. Beikamnis, norādot, ka beigu beigās iedzīvotājiem tāpat būs jāizšķiras – māju lietot līdz pēdējam, kamēr vien tajā droši uzturēties, vai tomēr veikt remontu, kura izmaksas kāpj ar katru gadu.
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs atgādina, ka tie iedzīvotāji, kuri māju renovāciju veica pirms 15 gadiem, viņiem kredītsaistības ir beigušās, celtniecības izmaksas bija daudz zemākas un viņi savās ēkās varēs nodzīvot vēl 20-30 gadus bez problēmām. Arī dzīvokļa pārdošana neatjaunotā daudzdzīvokļu mājā var nenest gaidīto ieguvumu – iegūtā nauda nav pietiekama jauna dzīvokļa iegādei un finanses drīz vien izsīks, ja jauno mitekli cilvēks nolems īrēt.
“Kredītu neņem cilvēks ar savu vārdu, uzvārdu, bet visa māja. Un attiecīgi dzīvokļu platībai, tiek aprēķināta kredīta summa, kas kļūst par daļu no komunālo pakalpojumu rēķina. Cilvēkam pārdodot šo dzīvokli un aizejot citur, šis parāds nekādā veidā neseko līdzi, tas paliek nākamajam īpašniekam un viņš turpina maksāt, jo tas ir mājas kopīgs kredīts,” norāda RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Vēl jo vairāk, ir situācijas, kad ik mēneša kredīta maksājums ir samērojams ar renovācijas rezultātā ietaupītajiem resursiem, piemēram, siltuma izmaksas, kuras līdz ar veikto remontu ir samazinājušās, līdz ar to kopējās izmaksas par dzīvokli nepieaug.
RNP valdes loceklis arī izceļ īpapšuma vērtības pieaugumu renovētajos daudzdzīvokļu namos: “Nerenovētās sērijveida mājās cena par kvadrātmetru ir aptuveni 850 eiro, jaunos projektos mēs runājam par 2500-3000 eiro. Tad renovējot un ieguldot 300-400 eiro kvadrātmetrā, mēs dzīvokļa vērtību ievērojami palielinām, kas jau pielīdzināma jauna projekta dzīvokļa vērtībai.”
Visas raidījuma cikla “Tev pieder daudz vairāk kā tikai dzīvoklis” epizodes par daudzdzīvokļu namu renovāciju meklē vietnē xtv.lv!
