Nakts tēmēkļi un Latvijas medību tagadne 1
Bažas par anarhiju, kas varētu iestāties līdz ar atļauju lietot nakts redzamības tēmēkļus, Latvijā rosināja aptuveni divus gadus ilgas diskusijas, iekams tika rasts kopsaucējs. Tas pats attiecās uz trokšņa slāpētājiem, kad deputāti no Saeimas kanceles aizgūtnēm stāstīja par potenciālajiem ļaunumiem, ko nesīs šo rīku atļaušana.
Pēc visām diskusijām un apspriedēm mednieku organizācijām izdevās panākt savu, un atļauja lietot nakts redzamības tēmēkļus mežacūku, lapsu un jenotsuņu populāciju apsaimniekošanai tika legalizēta 2014. gadā. Tas pats notika arī ar trokšņa slāpētājiem. Kas pa šo laiku mainījies, kādas atziņas iegūtas, un vai šo rīku atļaušana attaisnojusies?
Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks atceras argumentus, kas izskanēja diskusijās pirms pieciem sešiem gadiem: “Argumenti nemainās attiecībā uz trokšņa slāpētāju ieviešanu. Kādi tie bija toreiz, tādi tie būtu arī tagad.
Pirmkārt, tās ir rūpes par mednieku un vēl vairāk par medību suņu veselību. Nav noslēpums, ka medību suņi ar gadiem kļūst kurli, un iemesls nav tālu jāmeklē. Viņu dzirde ir daudz jutīgāka un šāviena brīdī tiek traumēta daudz smagāk nekā mūsu ausis.
Otrkārt, šaujot ar klusinātāju, mazāk tiek tramdīti meža dzīvnieki.
Treškārt, mazāk tiek traucēti vietējie iedzīvotāji un viņiem izpaliek viens iemesls būt neapmierinātiem ar mednieku klātbūtni. Urbanizētā vidē tas nav mazsvarīgs fakts. Ir jārēķinās, ka nākotnē aizvien vairāk cilvēku dzīvos lauku apvidū un nonāks tuvākā saskarē ar medību saimniecību.”
Turpinot skaņas ietekmes tēmu, Haralds Barviks vēlas atmaskot mītu par klusinātājiem, kas joprojām valda daža laba prātā: “Lielākā daļa ar medībām un ieroču sfēru nesaistītu cilvēku savus uzskatus par klusinātāju balsta Holivudas grāvējos aizgūtajos iespaidos. Tas ir mīts, ka klusinātājs slāpē šāviena skaņu pilnībā. Tas nav iespējams. Šādu efektu var panākt tikai ar munīciju, kas pie mums ir aizliegta. Tāpēc Latvijā klusinātāju izmantošana nav atļauta ar mazkalibra ieročiem – ar sānu kapseli līdz 5,6 mm. Tiem ir zems lodes ātrums, un šī šāviena skaņu klusinātājs var apslāpēt pilnībā.”
Vaicāts par nakts redzamības tēmēkļu ieviešanas pamatideju, Haralds Barviks norāda: “Nakts redzamības tēmēklis dod pārliecību par šāvienu. Agrāk un arī tagad ir atļauts mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā izmantot lukturi, taču ar to šāviens vienmēr ir sasteigts un bieži vien neprecīzs. Nakts redzamības tēmēklis dod iespēju izvērtēt medījumu, izvēlēties no cūku bara atbilstošāko eksemplāru un nomedīt to bez ciešanām, bez meklēšanas un piešaušanas nakts melnumā – ar vienu precīzu šāvienu.”
Piecus gadus ilga pieredze rāda, ka klusinātāju un nakts redzamības tēmēkļu izmantošana nav īpaši ietekmējusi malumedību apjomu. Bažas nav apstiprinājušās.
“Noziedzniekiem vienmēr ir bijis nospļauties, vai klusinātāji un nakts redzamības tēmēkļi ir atļauti vai nav. Viņi tos izmantoja arī iepriekš. Taču tam nav nekāda sakara ar legālām medībām. Pie mums šo ierīču ieviešana nekādā veidā nav pasliktinājusi kopējo situāciju. Ļoti daudzās Eiropas valstīs nakts redzamības tēmēkļi un klusinātāji ir atļauti lietošanai ar un bez ierobežojumiem jau ļoti ilgu laiku un arī tur nevienā vietā nav nekādas indikācijas, ka tas būtu radījis apdraudējumu sabiedrības drošībai un interesēm vai palielinājis malumedību gadījumu skaitu,” uzsver Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs.
Kontroles instrumenti
Medību pārskats ir jānoformē dzinējmedībās gadījumā, ja medībās viens mednieks nodod ieroci citam medniekam, kā arī, ja tiek lietots mākslīgās gaismas avots vai nakts redzamības tēmēklis. Ja pārskatā ir atzīme par nakts tēmēkļa lietošanu, jāieraksta medību sākuma un beigu laiks.
Svarīgi ir ierakstīt dienas un nakts medību laikus atsevišķi. Pretējā gadījumā dienā nomedīto stirnu var ieskaitīt kā malumedību gadījumu. Naktī ar nakts redzamības tēmēkli ir atļauts medīt tikai mežacūku, lapsu un jenotsuni un tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kas nav zemāks par diviem ar pusi metriem. Tie arī ir kontroles mehānismi, ko izmanto tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, inspektori, kuri var pārbaudīt medību apstākļus, mednieka ieročus, dokumentāciju un medījumu.
Malumedību pieaugums arī ir mīts
Pēc sarunas ar Latvijas Valsts meža dienesta (VMD) inspektoru Andreju Zvirbuli un Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektoru Juri Veispalu galvenais secinājums: malumedību apjomu nakts redzamības tēmēkļu ieviešana nav spēcīgi ietekmējusi. Pārkāpēju kontingents nemainās, mainās ierīces un ambīcijas.
“Klusinātāju legalizācija neko nav mainījusi, jo tie pilnībā skaņu neslāpē un, ja ir nepieciešams, tad kaut ko saklausīt var. Praktiski to pašu var teikt arī par nakts tēmēkļiem. Medības naktī ir bijušas likumīgas arī iepriekš, tikai agrāk medīja ar lukturiem, tagad ar optiku. Malumednieki ir, bija un būs, taču viņu skaits praktiski nemainās. Mainās paņēmieni. Manā skatījumā, saistībā ar nakts optikas lietošanu lielākais mīnuss ir sugu ierobežojumi. Tas rada pamatu pārkāpumiem. Inspektors katram medniekam aiz muguras izstāvēt nevar un izkontrolēt, ar kuru optiku kuru dzīvnieku viņš ir nomedījis, arī nav iespējams.
Ja limits ir iedalīts un netiek pārsniegts, savilcēji tiek izmantoti, kā tas likumā ir paredzēts, nav atšķirības, vai briedis ir nomedīts naktī vai pievakarē. Šī ierobežojuma noņemšana ievērojami atvieglotu inspektoru darbu,” pauž VMD inspektors.
Nakts redzamības tēmēkļa izmantošanas ierobežojuma atcelšana sugām atvieglotu medību organizēšanu un kontroli. Inspektoriem naktī tāpat kā dienā būtu jāpārbauda tikai ieroči, medību dokumentācija un pieteikums, taču tas nav iespējams.
Eiropas direktīvā par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību nakts redzamības tēmēkļa izmantošana ir aizliegta, medījot šajos dokumentos minētās sugas. No medījamajiem dzīvniekiem tur nav atzīmētas dažas sugas. Tā ir mežacūka, lapsa, jenotsuns, kā arī ondatra, nutrija un Amerikas ūdele, taču, pieņemot Medību noteikumu grozījumus, Latvijā nolemts ar naktinieku atļaut medīt tikai trīs sugas: mežacūku, lapsu un jenotsuni.
Runājot par pārkāpumiem, Andrejs Zvirbulis pastāsta, ka praktiski nav nācies pieķert medniekus pārkāpjam noteikumus, kas attiecas uz naktiniekiem. Toties pavisam nesen Latvijā apturēti divi mednieki, kuri medībām bija izmantojuši termālos tēmēkļus. Abos gadījumos lietas izskatīšana jau ir procesā.
Valsts policijas inspektors Juris Veispals stāsta, ka pārkāpumi notikuši dažādās Latvijas vietās, taču abos gadījumos pārkāpējus izdevās aizturēt, pateicoties vietējo iedzīvotāju un mednieku ziņojumiem: “Abās reizēs rīkojāmies ļoti ātri. Burtiski skrējām pie apturētajām automašīnām, lai mednieki nepaspētu neko izdarīt. Viens no viņiem tomēr bija pamanījies noņemt termotēmēkli no ātrajiem kronšteiniem un nomest to mašīnas salonā sev pie kājām. Kad es pienācu, viņš vēl palielījās, ka paspējis noņemt aizliegto optiku un mēs neko nevarēsim pierādīt, taču viņš nezināja, ka saruna tiek ierakstīta.”
Runājot par naktinieku ieviešanas ietekmi uz malumedību apjomu, Juris Veispals domājamo pieaugumu dēvē par latento noziedzību, kuru nevar ne pierādīt, ne noliegt: “Ir konstatētie pārkāpumi. Par citiem ir tikai aizdomas, bet konstatācijas nav. Konkrēti par nakts tēmēkļu izmantošanu visbiežāk mēs sodām un visstingrāk kontrolējam tieši drošības noteikumu ievērošanu – ar nakts tēmēkli var medīt tikai no māk-slīgā vai dabiskā paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāk par diviem ar pusi metriem virs zemes un dod iespēju raidīt šāvienu uz leju. Mūsu skatījumā braukāšana apkārt naktī un medīšana pa atvērtu automašīnas logu ir vislielākais pārkāpums, jo tas var apdraudēt kāda cilvēka dzīvību.”
Runājot par iespējām izkontrolēt mednieku darbības, inspektors atzina, ka tas nebūt nav viegli un bieži vien savā darbā policijas inspekcija balstās vietējo mednieku sniegtajā informācijā.
“Mednieki zina un mana, kas kur medī, kam kāds aprīkojums, ir vai nav tornis. Ja kāds mums paziņo par kādu mednieku, kurš staigā apkārt ar nakts tēmēkli, bet kuram pašam torņa nav, mēs viņu varam pārbaudīt. Un tad atruna – nāku ar ieroci un nakts tēmēkli no torņa – vairs nestrādā. Mēs strādājam, kontrolējam, sadarbojamies ar vietējiem medniekiem un Latvijas Valsts meža dienesta inspektoriem. Viss kā vienmēr. Teikt, ka pēc nakts tēmēkļu atļaušanas malumedību apjoms būtu pieaudzis, es nevaru,” atzīst Latvijas Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektors Juris Veispals.
Pārdošanas apjomi
Latvijā nakts redzamības tēmēkļi tika atļauti lietošanai 2014. gadā. Ar to tirdzniecību nodarbojas vairākas medību veikalu ķēdes un atsevišķi uzņēmumi, taču lielākais pārdevējs un izplatītājs, kurš piegādā ierīces citiem tirgotājiem, ir SIA “Omicron” un interneta veikals ieskaties.lv.
Uzņēmuma mazumtirdzniecības guru Viesturs Arklons stāsta, ka pa šiem pieciem gadiem visā Latvijā ir pārdoti aptuveni 14 000 nakts redzamības tēmēkļu. “Vislielākais noiets, protams, bija pirmajā gadā. Tobrīd Photon XP modelis bija lielākais jaunums, un tā arī ir visu laiku pieprasītākā prece. Kopumā ir pārdoti aptuveni 7000 šīs modeļu līnijas preču. Līdz ar Āfrikas cūku mēra epidēmijas sākšanos pieprasījums samazinājās, un šobrīd tiek pārdotas apmēram 50 nakts redzamības iekārtas mēnesī,” pastāsta Viesturs Arklons.
Pēc kādas preces pārdošanas apjomiem var aptuveni spriest par lietotāju skaitu, taču ir jāņem vērā morālā novecošana, tehniskās nepilnības un vienkārši nelaimes gadījumi, pēc kā nākas iegādāties jaunu vienību, kā arī straujā tehnoloģiju attīstība, kas vidēji un labi situētus cilvēkus motivē iegādāties aizvien jaunas ierīces. Tas attiecas arī uz nakts tēmēkļiem un optiku kopumā. Laba dienas optika arī pēc pieciem gadiem būs tikpat laba, bet nakts redzamības produktu līnijā būs nākuši klāt jauni ar labāku izšķirtspēju, interesantākām funkcijām, tālāku redzes distanci utt.
Medību noteikumi
• Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.
• Medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti vai nakts redzamības tēmēkļi.
• Mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli drīkst izmantot, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.
• Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis vai mākslīgās gaismas avots, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
