Nakts melnumā izstrādā radošas idejas 0
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) rīkotajā pasākumā “Projektu nakts 2017” šogad piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku no visdažādākajām Latvijas vietām. Jaunieši diennakts laikā izstrādāja 31 projekta ideju, kuras pēcāk būtu iespējams realizēt dzīvē. “Viena jauniešu grupa ierosināja – varbūt gleznā šā zemnieka vietā jāieliek pokemons? Sākumā iestājas neliels šoks. Rodas jautājumi: kas, kāpēc, ar kādu mērķi? Bet tas piesaista, neordinārais ieinteresē,” par vienu no idejām stāsta apmācību vadītājs Normunds Pīlips.
Citas kultūras vai pašu saulgriežus
“Šis ir viens no lielākajiem programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” pasākumiem Latvijā, kas šogad norisinājās jau trešo gadu pēc kārtas. Nestandarta formāts, pieredzējuši pašmāju un ārvalstu eksperti, kā arī vēlme uzrunāt aizvien jaunus jauniešus aktivizēt savas idejas… Tieši šāds ir “Projektu nakts” mērķis,” par pasākumu vēsta JSPA projektu koordinators Edgars Knohenfelds.
Aģentūra savā ikdienas darbā esot novērojusi, ka mūsdienu jauniešiem ir ļoti daudz ideju, kurus tie vēlētos īstenot, taču bieži vien viņiem pietrūkst atbalsta no apkārtējiem vai arī pašiniciatīvas, lai šo ideju pārvērstu īstā projektā. Šis esot bijis viens no galvenajiem apsvērumiem mini festivāla “Projektu nakts” radīšanai, nodrošinot jaunietim drošu un radošu vidi, kur viņš tiek motivēts un atbalstīts savas projektu idejas izstrādes procesā.
Šā gada “Projektu nakts” dalībnieki pārstāvēja 28 Latvijas pilsētas un novadus. Rīdzinieku pārsvars lielāks, bet ieradušies bija jaunieši arī no Liepājas, Valmieras, Rēzeknes, Aizputes, Jaunpils, Bauskas u. c. Latvijas vietām. Jaunieši savās projektu idejās ietvēra visdažādākās tēmas, sākot ar veselīga dzīvesveida veicināšanu tieši jaunu cilvēku vidū, apkārtējās vides uzlabošanu tūrisma jomā, beidzot ar jaunu prasmju apgūšanu uzņēmējdarbības, arhitektūras vai inženierzinātņu nozarē.
“Apmaiņu projektu būtība ir tā, ka iesaistītie paši izvēlas sev aktuālu tēmu, par kuru īstenot projektu. Tieši “Projektu naktī” radušās idejas apliecina plašo jauniešu interešu loku: kādu jauniešu grupu interesē dažādu Eiropas valodu un kultūru iepazīšana (vai pat tautu mūzikas kultūras valoda). Savukārt citai būtiski šķiet saglabāt vasaras saulgriežu tradīciju nozīmi vai popularizēt nemateriālo kultūras mantojumu ārzemju latviešiem un viņu draugiem – cittautiešiem (vienlaikus iepazīstot arī cittautiešu kultūru). Viena no programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” prioritātēm ir sociālā iekļaušana, kas atspoguļojas arī autoru idejās, vēloties īstenot projektus kopā ar neredzīgiem un nedzirdīgiem jauniešiem, piemēram, attīstot izdzīvošanas prasmes dabā,” ar idejām iepazīstina E. Knohenfelds.
Jauniešiem ir vēlme mācīties
Šā gada festivālā piedalījās seši neformālās izglītības apmācītāji, pieci pieaicinātie brīvprātīgie, kā arī desmit aģentūras pārstāvji. Viņi jauniešiem sniedza padomus, kā labāk sagatavot projekta pieteikumu, kas jāņem vērā, lai tas izdotos.
Viens no apmācību vadītājiem Normunds Pīlips stāsta, ka šogad vairāku projektu idejas bija saistītas ar mākslu. Piemēram, kāda projekta idejas autori vēlējās jauniešiem un sabiedrībai kopumā no jauna atklāt tradicionālās un mūsdienu mākslas saskarsmes punktu. “Pasākumā piedalījos jau otro reizi un biju patīkami pārsteigts, ka šogad jaunieši patiešām vēlējās realizēt savas idejas. Jutu ieinteresētību saņemt pieredzējušu cilvēku padomus. Kopumā šis ir patiešām labs un noderīgs pasākums, kurā piedalās liels skaits jauniešu. Ja jāizvirza viena spilgtākā ideja – tā noteikti būs vēlme pārveidot, modernizēt Latvijas klasisko mākslu. Tā, lai tā būtu saprotama un saistoša arī jauniem cilvēkiem. Piemēram, pārveidot gleznu, kurā redzams zemnieks, kurš pļauj zāli. Viena jauniešu grupa ierosināja – varbūt gleznā šā zemnieka vietā jāieliek pokemons?” stāsta N. Pīlips.
Veselīga dzīvesveida popularizēšana
Pasākumā pastiprināta uzmanība tika veltīta projektu rezultātu izplatīšanai un publicitātei, komunikācijas prasmju apgūšanai. Tādēļ prezentēt savu pieredzi bija ieradušies dažādi lektori. Mediju aģentūras “Arena Media SIA” vadītājs Artūrs Frosts uzsvēra plānveidīgās rīcības nozīmi, vēloties kādam pastāstīt par savu projekta ideju un tās rezultātiem. Atgādinot, ka svarīga ir mērķgrupas un tās vajadzību izvērtēšana, attiecīgi piemeklējot vispareizākās metodes un visefektīvākos rīkus.
Savukārt vasaras festivāla jautro daļu nodrošināja improvizators Varis Klausītājs, uzstājoties nakts melnumā un runājot par to, kā improvizācijas metodes var noderēt projektu izstrādes procesā. Pieredzes apmaiņā bija ieradies arī vieslektors no Lietuvas – Laimonis Ragauskis, kura specialitāte ir IT rīki un to lietošana projektos. Viņš jauniešus informēja par to, kā pareizāk ātrā veidā veidot pašiem savus video, gatavot plakātus jeb “banerus” un plānot savas projekta aktivitātes digitāli.
Viens no dalībniekiem Aleksandrs Vabelis norāda, ka viņam vissaistošākā bija A. Frosta lekcija. “Esmu studējis reklāmas dizainu mākslas skolā, tādēļ bija interesanti uzzināt eksperta viedokli par to, kā veiksmīgāk reklamēt savu projektu medijos. Katrā ziņā šī “Projektu nakts” bija vērtīga, jo tajā es ieguvu pamatinformāciju, kas nepieciešama, lai realizētu savu ideju. Veidoju projektu kopā ar kolēģi par veselības tēmu. Mūsu mērķis bija sniegt izpratni par to, ka veselīgs dzīvesveids nesaistās tikai ar fizisko jēdzienu, bet arī garīgi sevi ir jāsagatavo,” aizraušanos ar veselīgo dzīvesveida ideju izskaidro A. Vabelis.
