“nakts detaļas mētājas” 0
Edvīns Raups (1962) dzimis Siguldā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē angļu valodas un literatūras nodaļā, mācījies spāņu valodas kursos.
Strādājis izdevniecībā “Egmont Latvija”, žurnālā “Kentaurs”, laikrakstos “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Forums”, bijis Zemessardzes preses dienesta darbinieks. Pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā “Darba Balss” 1986. gadā, pirmais krājums “Vēja nav” – 1991. gadā. E. Raups ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta 90. gadu latviešu dzejas novatoriem, viņa izmantotās metaforas un simboli bieži izsaka latviešu dzejā neaprobētas, neierastas nozīmes. No spāņu un portugāļu valodas atdzejojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa, F. Garsijas Lorkas, E. Sabato, visus P. Koelju darbus. E. Raupa dzeja tulkota angļu, čehu, somu, vācu, krievu, bulgāru, turku u. c. valodās. E. Raupa dzejas krājums izdots zviedru valodā (2003). 2010. gadā Kanādas apgādā “Guernica Editions” nākusi klajā Edvīna Raupa dzejas izlase angļu valodā “Then Touch Me Here”. Saņēmis K. Elsberga prēmiju (1990), Rakstnieku savienības dzejas konkursa galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995), Dzejas dienu balvu (2003), Olivereto balvu dzejā “Trubadūrs uz ēzeļa” (2006), O. Vācieša literāro prēmiju un Literatūras gada balvu dzejā (2009).
“Jāņa Rozes” apgādā svaigi iznācis sestais Edvīna Raupa dzejas krājums “Mirklis šis” .
– Jūs tulkojat pamatā no spāņu un portugāļu valodas. Kas ievirzīja tieši uz tām?
E. Raups: – Statistika liecina, ka tulkoju pamatā no spāņu un angļu valodas, portugāļu valodas plašo areālu pārstāv viens pats Paulu Koelju.
Svešvalodas mani interesē kopš agras bērnības, tāpat kā putnu dziesmas. Ja kaut kas patīk, drīkst arī visu nesaprast. Ja kaut ko mīli, tad drīkst nezināt nemaz. Es gribu pateikt, ka neesmu valodnieks, esmu šīs pasaules apbrīnotājs.
– Tulkoto autoru sarakstā Borhess, Kortāsars, Lorka, Unamuno un daudzi citi, bet pa vidu atkal un atkal – Paulu Koelju. Kā jūs skaidrojat Koelju popularitāti?
– Dzejnieki maizīti pelna dažādi, es daudzus gadus to esmu darījis, tulkojot Koelju. Par šā kunga darbu popularitāti neko daudz negribu zināt, mani ar viņu saista ļoti lietišķas attiecības, jūtu nav.
– Kurā gadalaikā vislabprātāk izstaigājat bērnības takas Siguldā?
– O, šis ir jautājums, kuru patīkami iztirzāt bez steigas, stundām ilgi. Neesmu ievērojis, ka Siguldā kāds gadalaiks būtu sliktāks par citu. Tiklīdz nokļūstu Siguldā, sirds līksmo. Reizēm liekas, ja man aizsietu acis un vestu cauri Siguldai, es pateiktu, kurā vietā šī teritorija sākas un kurā beidzas. Tāda, lūk, enerģētika.
*
nakts detaļas mētājas
kā tavas rītakurpes
zeltītās lakotu maliņu
aust pasaules kārtība
rūgta uguns plosās
pa manu kreiso pusi
kā augsta atziņa mākoņi
ieveras pumpurā
un es skarbstu
ka mēs nebijām vēl ilgāk
nekā nebūsim
*
jā tu teici
ja mani mīl es vairs neesmu
es pati ja asiņo mana sirds asiņo
katrs stūris kā vakardienas
viedums un cerību čemura
dzelkšņi dzīvā
miesā
tu –
mirkļa šķērsgriezums
kas pasmel no sirds likteņa krāsu
un raksti kā zīdains asns
augstu gaisā
u z v a r a s ga r š a
*
tu māji pa logu kas bija
uzzīmēts tukšā vietā kamēr dzīvi
putni lidoja iekšā tik stipri
ka stikls atdzīvojās un spēka
trompetes basas kā stunda
kas atgriežas no mūžības
kapa kliedza ka putni nositas
griestos ka tā ir parauga
nāve Kā āmen ar asu āķīti
galā
jā tu teici kāds trešais
ar nazi uzzsmērē debesis
gaiši zilas Nekad vairs nebūs tīri
tavi ūdeņi zeme Nekad manas atmiņas Sirds
sitiena attālinātā! mums vēl ir daudz
nesagrābta
laika
*
mums ir daudz
nesagrābta laika Mums ir
iespēja atgriezties mājās
kamēr vēl zaļš Bet
galvenais – nepagūt uz
ziņām
(tava saule nav
ne zaļa ne zila ne
dzeltena tu teici Tava
saule ir krāsā
kas gabalos
sarauj
jūtas)
otras dzīvības
nebūs Tā
ir uzvaras garša
