Naktī uz 1.maiju Valpurģu nakts: ko svin un ko nedrīkst darīt, lai nepiesauktu nelaimi 0
Valpurģu nakts ir seni, tradicionāli svētki, kurus izsenis atzīmēja naktī no 30.aprīļa uz 1.maiju daudzās Eiropas kultūrās. Šodien daudzās valstīs tie ir dažāda veida jautri svētki, kas vairāk līdzinās karnevālam un citām jautrām izdarībām.
Tautu ticējumi
Valpurģu nakts tradīcijas dažādās kultūrās tika svinētas citādi. Mitoloģijā šie bija Mēness svētki – Pirmajā pilnmēnesī starp pavasara un vasaras Saulgriežiem. Vēlāk tradīcijās par Valpurģu nakti tika dēvēta nakts no 30.aprīļa uz 1.maiju, kad raganas svinēja pavasara atnākšanas svētkus.
Ķeltu kultūrā šie bija vieni no gada svarīgākajiem svētkiem, viņi tos dēvēja par Bela uguns svētkiem – par godu ķeltu saules un auglības dievam Belam. Šajos svētkos ķelti kurināja ugunskurus un ap tiem dejoja ar ziediem izrotājušies ļaudis, caur diviem ugunskuriem dzina lopus, lai veicinātu auglību. Arī pašiem cilvēkiem gājiens starp Valpurģu ugunskuriem bija attīroša un no slimībām sargājoša tradīcija.
Druīdiem šī bija ziedošanas nakts. Bet ģermāņu zemnieki šajā naktī pie savām mājām izlikta slotas, lai aizsargātu mājokli no ļauniem spēkiem. Īpaši svarīgs viņiem bija Maija koks, ko Valpurģu nakts priekšvakarā viņi iznesa no meža un novietoja sētā.
Zināms, ka senos laikos uz laukiem notika arī dažādi mīlas rituālu akti – ticēja, ka cilvēka auglība dod spēku aramzemei.
Latviešu mitoloģijā ap šo laiku tika atzīmēti Ūsiņa svētki – ziedoņa un plaukšanas dievība, kas simbolizē gaismu un pavasari.
Kāpēc šī nakts iedvesa bailes?
Valpurģu nakts tāpat tika uzskatīta par ļoti mistisku laiku, kad robeža starp dzīvo un mirušo pasaulēm kļuva teju caurspīdīga. Tieši tāpēc, skaskaņā ar dažādiem seniem ticējumiem, raganas šajā naktī esot pulcējušās, lai uzlādētu savus spēkus. Viņas esot kāpušas uz slotām un devušās uz augstāko kalna virsotni, kur laiku pavadīja šausminošos rituālos, dejās un izvirtībās.
Lai pasargātu sevi no raganu nešķīstajiem nodomiem, zemnieki veica dažādas tradīcijas – uz sārta dedzināja raganu izbāzeņus un apstaigāja ciematus ar lāpām, dedzināja ugunskurus, kuru liesmai bija jāatbiedē raganas no ciematiem.
Šajā naktī pie namiem un ieejas durvīm tika kaisīta sāls, jo uzskatīja, ka ļaunie spēki nevar šķērsot sāls robežu, kamēr nav pārskaitīts ikviens sāls graudiņš.
Šīs nakts īpašais spēks
Šo nakti uzskatīja par īpaši labvēlīgu amuletu un talismanu veidošanai, mīlestības veicināšanai un bērniņa ieņemšanai.
Tāpat ticēja, ka šajā naktī ārstnieciskie un maģiskie augi ieguva neticamu spēku un enerģētiku, tāpēc dziednieki šajā naktī devās tos lasīt, un tie visa gada garumā tika uzskatīti par visvērtīgākajiem.
Ticēja, ka saglabāt mūžīgo jaunību un skaistumu palīdz nomazgāšanās 1.maija agrā rīta rasā. Bet lai nostiprinātu veselību un ieņemtu bērniņu, sievietēm tika ieteikts saullēktā izdzert ūdens malku no akas.
Ko nedrīkstēja darīt Valpurģu naktī
Nedrīkstēja ienest mājās ceriņus, it īpaši, ja ģimenē bija kāds slims cilvēks. Tika uzskatīts, ka ceriņi ar savu smaržu šo cilvēku vilina uz mirušo pasauli.
Uzmanīgam bija jābūt ar izteiktajiem vārdiem un rīcību. Ticēja, ka slikti vārdi, aktīva žestikulācija, agresija un aizkaitināmība padarīja cilvēku par viegli pieejamu rotaļlietu tumšo spēku rokās. Šajā naktī nedrīkstēja vilkt tērpu, kas ir bijis mugurā kāda konflikta laikā vai nelaimīga notikuma brīdī. Ticēja, ka šāds apģērbs saglabā negatīvo enerģiju, piesaistot ļaunos spēkus. Tāpat nedrīkstēja ģērbties melnā apģērbā.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
