Naksnīgā ceļojumā kopā ar Džonu Keidžu 0
7. oktobrī uz unikālu leģendārā skaņraža Džona Keidža sonāšu un interlūdiju ciklu Latvijas pirmatskaņojumu mākslas muzeja “Rīgas birža” ātrijā aicina izcilais pianists Juris Žvikovs. Keidža meditatīvi maģisko skaņu pasauli papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna gaismas objekti.
Juris Žvikovs, pētīdams un atskaņodams amerikāņu brīvdomātāja un konceptuālista Džona Keidža mūziku, kļuvis par šā komponista skaņuraksta ekspertu. Viņš ir viens no nedaudzajiem pianistiem pasaulē, kurš iestudējis Keidža neparasti veidoto sonāšu un interlūdiju ciklu – “izvērstu meistardarbu ar klusinātu balsi”, kā to nodēvējis kāds mūzikas kritiķis. Mums labi zināmais instruments – klavieres – šeit ieguvis krietni daudzveidīgāku un krāsaināku skanējumu, balansējot starp gari plūdinātām, vijīgām un cieti aprautām, metāliskām saskaņām, atgādinot te Bali salu gamelāna orķestra nokrāsu, te atkal Dienvidaustrumāzijas meditatīvi netveramo skaņu audumu. “Rīgas biržas” stiklotais ātrijs un Roberta Rubīna veidotie gaismas objekti radīs īpašu atmosfēru, kurā līdz ar Keidžu un Žvikovu varēsit doties naksnīgā bezlaika ceļojumā.
“Laikam jau pamatoti Keidžu varam saukt par skandalozāko novatoru 20. gadsimta mūzikā, bet dziļi iekšienē viņš bija mākslinieks, kas meklēja mieru un harmoniju. Šiem vārdiem ir grūti noticēt, ja spriežam par Keidža mūziku pēc nostāstiem, bet tie kļūst patiešām reāli, ja sākam viņa mūziku klausīties,” ir pārliecināts panists.
Juris Žvikovs ir vairāku mūzikas balvu (tostarp Lielā mūzikas balva, 1994) un stipendiju (arī “Fulbright Scholarship”, 1996., 2009.) ieguvējs un nominants. Mūziķis regulāri uzstājas kopā ar labākajiem Latvijas orķestriem, sniedz solokoncertus Latvijā un ārpus tās, uzstājas kameransambļos. J. Žvikovs ir piedalījies vairākos mūzikas festivālos. Mūziķis pašlaik ir docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedrā, sniedzis meistarklases Eiropā un ASV.
Mūzikai ir jānomierina un jāapskaidro cilvēka prāts, lai tas spētu uztvert kaut ko augstāku – šādu pamatojumu Džons Keidžs atradis viņa komponista darbībai dzīves laikā. “Kas vēl var būt humānāks par šo uzskatu, vienalga, vai mēs mākslinieku nosaucam par novatoru, revolucionāru vai dumpinieku. Reizēm dodamies uz koncertu, lai noklausītos kādu hrestomātisku vai arī kādu komponistam ļoti nozīmīgu skaņdarbu, piemēram, Baha “Goldberga variācijas” vai Debisī prelūdijas, un pēc koncerta iznākam drusku citādāki, neka atnācām uz koncertu, jo esam kļuvuši bagātāki, kaut ko nozīmīgu un svarīgu apguvuši,” turpina pianists, uzsverot, ka gaidāmo koncertu sagatavotām klavierēm vēlas pielīdzināt šai sajūtai. “Sagatavoto klavieru skanējums ir absolūti maģisks, neparasts un neticams. Ja mēs nezinātu, kāds instruments spēlē, būtu grūti uztvert, kāds ir šo tembru avots. Šajā mūzika ir daudz klusuma brīžiem ekstremālos garumos. Mūzika ir meditatīva, tā nomierina un apskaidro prātu,” teic pianists, aicinot ikvienu pievienoties Keidža hrestomātiskā skaņdarba maģisko skaņu Latvijas pirmatskaņojumam “Rīgas biržas” unikālajā baznīcas akustikā.
Varbūt noder!
Koncerts: 7. X 19.00 Rīgā mākslas muzejā “Rīgas birža”
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena – EUR 7
