Pozitīva pieredze 0
Mūs vieno velo!
Maija Trikule un Edgars Plešs ir pāris jau divus gadus un brīvo laiku visbiežāk velta aktīvai atpūtai. Abus kopā saveda aizraušanās ar riteņbraukšanu.
Kā iepazināties?
Maija: Edgara māsa ir mana draudzene, un todien viņa mani uzaicināja uz Žorža Siksnas koncertu Kalnciema kvartālā. Protams, turp braucu ar velosipēdu, jo pārvietoties Rīgā ar to man patīk vislabāk. Bija ieradies arī Edgars, ar kuru agrāk nebijām tikušies. Sākām runāt par riteņbraukšanu, un pēc koncerta viņš mani aicināja nedēļas nogalē kopā pavizināties pa Siguldu, kur dzīvoja. Es strādāju sabiedrisko attiecību aģentūrā Prospero un tolaik rūpējos par publicitāti ikgadējam Latvijas riteņbraucēju vienības braucienam, kura sauklis ir “Mūs vieno velo!”. Kolēģes smīkņāja: “Skaties, ka jums nesanāk kā sauklī!” Visspilgtāk atmiņā palicis brauciens pa Siguldas serpentīnu – līkumotu, stāvu ceļu, kas vijas kalnā. Ļoti gleznaina un skaista vieta, taču man bija liels pārbaudījums tajā uzmīties. Apsēdāmies uz soliņa un aizrāvāmies ar sarunām. Pusnaktī piepeši nodzisa apgaismes laternas un palikām vieni piķa melnā tumsā serpentīna vidū. Lēnītēm čunčinājām atpakaļ.
Vai bieži kaut kur braucat ar velosipēdiem?
Maija: Kad vien iespējams, jo tas ir daudz interesantāk, nekā pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
Edgars: Garākās velotūrēs dodamies nedēļas nogalē. Līdz šim esam ceļojuši pa Latviju un Igauniju.
Maija: Vairākkārt esam iesaistījušies Vidzemes tūrisma asociācijas rīkotajos velobraucienos, kur ir simboliska dalības maksa. Tomēr visbiežāk maršrutu izplāno Edgars, jo viņam tas patīk un padodas.
Edgars: Bieži vien Maijai nav ne jausmas, kas viņu sagaida. Pasaku galamērķi, bet, kāds būs maršruts, eļa segums un kur nakšņosim, neatklāju, un viņa pat nejautā. Maija: Par to galvu nelauzu, jo Edgaram uzticos. Vienkārši ļaujos.
Vai darāt vēl kaut ko aktīvu?
Edgars: Dodamies pārgājienos. Pēdējais bija no Ieriķiem līdz Zvārtes iezim. Ļoti interesants maršruts! Gājām pa takām cauri mežiem un brīžiem jutāmies kā īstos džungļos. Mērojot piecpadsmit kilometru, ceļā satikām tikai vienu cilvēku.
Ar ko pārgājieni un velobraucieni aizrauj?
Edgars: Katrs no tiem ir neatkārtojams piedzīvojums, iespēja ieraudzīt ko jaunu. Tie nāk par labu veselībai un fiziskajai formai, jo uzturamies svaigā gaisā un mērojam daudz kilometru – lieliski uztrenējas kājas.
Maija: Abiem darbs ir saistīts ar cilvēkiem, tāpēc brīvajā laikā gribas aizbēgt no visiem, būt tikai divatā. Aktivitātes svaigā gaisā, īpaši riteņbraukšana, man mazina stresu.
Edgars: Esmu novērojis, ka Maija bieži vien nevar atslēgties no domām par darbu arī brīvajā laikā, bet, kad kaut kur ejam vai braucam, esam pie dabas, viņa ir šeit un tagad, bauda apkārtni un par darbu ir aizmirsusi.
Kāpēc jums ir svarīga kopīga sportošana?
Edgars: Abi daudz strādājam, brīvā laika nav daudz, tāpēc šķiet īpaši svarīgi to pavadīt kopā. Veicies, ka mums abiem patīk aktīva atpūta.
Ko tu darītu, ja Maijai sportot nepatiktu?
Edgars: Iespējams, tad mēs nebūtu pāris, jo attiecību pamatā ir kopīgas intereses. Ja katrs brīvo laiku pavadītu atsevišķi, piemēram, es dotos pārgājienos, bet Maija ķemmētu tirdzniecības centrus, mēs agri vai vēlu atsvešinātos.
Maija: Patiesībā esam diezgan dažādi. Mani vairāk vilina kultūras pasākumu baudīšana, Edgaru – sportiskas aktivitātes. Taču lieliski to apvienojam, piemēram, ar velosipēdiem braucot uz dažādiem brīvdabas koncertiem un festivāliem. Es Edgaru vairāk iepazīstinu ar kultūru, viņš mani pavelk uz sportošanu. Viens otru papildinām, tāpēc kopā ir interesanti.
Kādi vēl ir iemesli, lai sportotu kopā ar mīļoto, nevis atsevišķi?
Edgars: Distance šķiet vieglāka, laiks aizrit ātrāk, ir ar ko parunāt. Viens otru atbalstām.
Maija: Pērn Edgars ļoti lepojās, ka es pirmoreiz ar velosipēdu pievarēju simt kilometru.
Edgars: Uzdāvināju viņai simbolisku dāvanu – lielu cepumu un, protams, arī buču!
Maija: Pārgājieni un velobraucieni ļauj pa īstam iepazīt otru cilvēku, saprast, vai uz viņu var paļauties, vai esi otrajai pusītei svarīgs, vai viņš domā tikai par sevi. Pērn aizceļojām uz Indiju. Tur vienu nakti nācās braukt ar vilcienu. Edgars visu laiku palika nomodā.
Edgars: Sargāju Maiju un čemodānu, jo tur vilcieni ir piebāzti un zagļi nav retums. Bija daudz aizdomīgu tipu.
Maija: Centos pierunāt Edgaru mazliet pagulēt, pati pastāvēt uz vakts, bet viņš kā jau īsts vīrietis – neparko!
