Nāksi uz sportisku randiņu? 0
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) cenšas ieviest jaunu tradīciju – aicina uz sportiskiem randiņiem. Laižam skrituļot, uzspēlējam badmintonu, dodamies pārgājienā vai braucam ceļojumā ar divriteņiem? Ir tik daudz aizraujošu aktivitāšu, ko izbaudīt kopā ar mīļoto vai, ja otras pusītes pagaidām nav, ar draugu vai draudzeni. Turklāt randiņi nav domāti tikai tiem, kuri tikko iepazinušies. Tie var ienest krāsas ikdienā arī pāriem, kas kopā jau ir ilgus gadus. Divatā izkustēties ir jautrāk, un tas noteikti ir daudz veselīgāk, nekā kārtējo vakaru pavadīt ar čipsu paku pie televizora.
36,6 °C konsultante ILZE STRAUME, SPKC Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja
Mērķis ir gaisināt stereotipu, ka randiņš var notikt tikai kafejnīcā, ļaujoties gastronomiskām vaļībām un malkojot alkoholiskus dzērienus, vai kinoteātrī, sūcot kolu un graužot popkornu. Daudz interesantāk un veselīgāk taču ir darīt kaut ko aktīvu, piemēram, kopā izmēģināt jaunu sporta veidu. Tas ir ieteikums ne tikai jauniešiem, bet arī senioriem, kuriem aiz muguras vairāki desmiti kopdzīves gadu. Protams, tiem, kuriem sirmums matos, piemērotākas mierīgākas aktivitātes. Uzaiciniet laulāto draugu kopīgi pastaigāties vai nūjot gar jūras malu – un, iespējams, pēc ilgiem laikiem beidzot ieraudzīsiet prieka dzirkstelītes otra acīs! “Ideja iedzīvināt sportisku randiņu tradīciju radās, jo joprojām lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem daudzām nopietnām slimībām,” skaidro SPKC Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume. Fizisko aktivitāšu trūkums visbiežāk rada aptaukošanos, tāpēc aizvien jaunāki cilvēki cieš no sirds un asinsvadu slimībām, kas ir biežākais nāves cēlonis Latvijā. Diemžēl infarkts 30–35 gados vairs nav liels retums. Pētījumos pierādīts, ka aptaukošanās palielina onkoloģisko slimību attīstības risku. Mazkustība izraisa dažādas skeleta un muskuļu sistēmas problēmas, piemēram, sakumpušu stāju, muguras un spranda sāpes.
Kāpēc esam mazkustīgi
“Par fizisko aktivitāšu lielo nozīmi vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanā un slimību profilaksē ir runāts ļoti daudz, un, šķiet, visi to zina, tomēr liela daļa sabiedrības joprojām ir mazkustīga. Daudziem ir sēdošs darbs, tehnoloģiju attīstība vajadzību kustēties ir samazinājusi līdz minimumam. Visur braucam ar automašīnu, drēbes izmazgā veļasmašīna, ar draugiem sazvanāmies vai sarakstāmies sociālajos tīklos, nevis tiekamies klātienē. Tomēr galvenais ir motivācijas trūkums. Populārākās atrunas – sportošanai nepietiek laika vai naudas. Bet nav obligāti jāiet uz sporta klubu! Ir daudz izkustēšanās veidu, piemēram, skriešana vai pastaigas svaigā gaisā, kas neprasa īpašus ieguldījumus un ar ko var nodarboties gandrīz jebkur un jebkad, tikko gadās brīvs brīdis. Un, lai cik saspringta būtu ikdiena, ikviens tajā var iekļaut fiziskās aktivitātes, teiksim, uz darbu braucot nevis ar automašīnu vai sabiedrisko transportu, bet gan divriteni,” mudina Ilze Straume.
Bieži vien pievēršanās aktīvam dzīvesveidam izvēršas par kampaņveida pasākumu: cilvēks pamana, ka ap vidukli izveidojusies tauku riepiņa, vai sajūt smeldzi mugurā un sāk sportot. Kad liekie kilogrami nodzīti vai muguras sāpes atkāpušās, fiziskajām aktivitātēm atmet ar roku, jo mērķis ir sasniegts. “Jāsaprot, ka īslaicīgas sportošanas epizodes lielu ieguldījumu veselības bankā nedod. Pēc kāda laika mazkustības dēļ atkal izveidojas liekais svars un sāk sāpēt mugura. No tā iespējams izvairīties, vienīgi padarot fiziskās aktivitātes par neatņemamu dzīvesveida sastāvdaļu. Katru gadu pirms maratona ielas un parki ir pilni ar skrējējiem, taču pēc tā pēkšņi vairs neredz gandrīz nevienu. Ar maratonu reizi gadā ir par maz, vajag vismaz trīsreiz nedēļā pusstundu veltīt skriešanai vai citai fiziskai nodarbei. Tomēr ar kaut ko jāsāk, un labi, ja tā ir kaut vai kāpšana pa kāpnēm, nevis brauciens liftā.”
Divatā sportot vieglāk
Kā var nebūt motivācijas sportot, ja mediķi sausām mutēm skandina, ka pretējā gadījumā draud, piemēram, problēmas ar sirdi? “Līdz brīdim, kad veselības likstas parādās, ikvienam ir maldīga pārliecība, ka viņu tās neskars. Taču galvenais iemesls, kāpēc pievēršanās kādam sporta veidam ļoti bieži kļūst tikai par kampaņveida pasākumu, – izraudzītā nodarbe konkrētajam cilvēkam nav īstā. Ir jāatrod tas, kas sagādā prieku, nevis šķiet kā slogs, apgrūtinošs pienākums! Ja sakostiem zobiem skrien vai svīst aerobikas zālē tikai tāpēc, ka tā jādara, protams, apņēmība būt fiziski aktīvam pamazām noplok,” uzsver centra pārstāve.
Motivācija sportot pieaug, ja to dara kopā ar mīļoto cilvēku. Ikdienā vairākums ilgas stundas pavada darbā, un, ja pirms atgriešanās mājās vīrs dodas uz svaru zāli, bet sieva – uz jogas nodarbībām, atliek gaužām maz laika, ko abiem pavadīt kopā. Veicas tiem, kuri atraduši abiem tīkamu, aktīvu nodarbi, jo kopīgi vaļasprieki saliedē, pēc tam ir par ko parunāt. Turklāt ikvienam reizēm negribas darīt neko, un pavisam viegli ļaujamies kārdinājumam ieslīgt dīvānā pie televizora. Tāpēc ir labi, ja otra pusīte sapurina, uzaicinot uz sportisku randiņu.
