“Nākotnes valsts” – kuģis uz laimes krastu vai “Titāniks”? 0
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls” no 23. februāra apskatāma izstāde “Nākotnes valsts”, kuras kuratore ir Elita Ansone, vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Krišs Salmanis, bet izstādi iekārotjis mākslinieks Andris Eglītis – viņu abu darbi arī apskatāmi izstādē.
Krišs Salmanis, vizualizējot izstādi, izvēlējies tādu kā kuģa priekšgalu miglā. LNMM direktore Māra Lāce teic, ka tā ir izcili ietilpīga metafora, kurā var minēt, vai tie esam mēs paši uz kuģa, vai arī sagaidām to krastā. Negribētos pieļaut trešo iespēju, kas, diemžēl, pēdējās nedēļas politisko skandālu dēļ šķiet uzbāzīgi pārliecinoša, proti, ka attēlā redzams “Titāniks”, kura apkalpe miglā nespēj saskatīt savu liktenīgo aisbergu…
“Nākotnes valsts” ir daudzējādā ziņā neparasta izstāde. Gan tādēļ, ka diezgan reti liela apjoma izstādei kurators var atļauties uzaicināt māksliniekus reflektēt par noteiktu tēmu un veidot tieši tai pieskaņotus darbus. Tiesa, vairāki mākslinieki atzina, ka ideja par darbu viņiem jau bijusi pirms uzaicinājuma, kurš palīdzējis to noformulēt un izstrādāt. Tomēr lielākā daļa radījuši pilnīgi jaunus darbus, kurus aplūkojot, patiešām rodas priekšstats par valsti kā kopumu ar saviem pilsoņiem, simboliem, ideoloģiju un virzību.
Vai “Nākotnes valsts” pareģo nākotni? Mākslinieks Ivars Drulle ar savu darbu uzsvērti apgalvo – nē, lai kādu mēs iztēlotos nākotni, par to droši var teikt tikai vienu, proti, ka tā neatbildīs mūsu gaidām. Taču izstādes apmeklētājiem ir gan iespēja ieskatīties savā nākotnē – Ivara Drulles “nākotnes rats” piedāvā gandrīz 10 000 dažādus nākotnes variantus, turklāt ikviens skatītājs savu nākotni var pārbaudīt tikai vienu reizi.
Krišs Salmanis turpretī uzskata, ka nākotne nav kāds abstrakts punkts uz laika skalas, un uzsver, ka mēs šobrīd jau gandrīz 30 gadus dzīvojam nākotnes valstī – izsapņotajā un iztēlotajā. “Un, ja šobrīd kaut kas tajā šķiet slikti, jādomā, ko varam darīt, lai tūliņ būtu labi,” skaidroja mākslinieks, norādot, ka viņa darbs ir arī atgādinājums pašam sev.
Izstādē apskatāmi pavisam 22 darbi, kurusvisdažādākajos žanros un tehnikās veidojuši 20 mākslinieki: Artūrs Arnis, Aigars Bikše, Izolde Cēsniece, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus, Katrīna Neiburga, Leonards Laganovskis, Kirils Panteļejevs, Anta Pence, Krišs Salmanis, Māris Subačs, Artūrs Virtmanis, Andris Vītoliņš, Rihards Vītols un Aija Zariņa. Ir vērts šo izstādi apskatīt klātienē, jo vairākus darbus nemaz nevar ne nofotografēt, ne arī kā citādi reproducēt. Savukārt vairāki citi dzīvo tikai šajā izstādē, jo uzzīmēti vai uzgleznoti tieši uz “Arsenāla” sienām. Treškārt, – tikai ceļā caur izstādi var iegūt kopiespaidu un izlemt, kāda nākotnes valsts vīzija pašam skatītājam vistuvākā.
